Rimšēvičs akcentēja, ka Latvijā aizvadītajos 25 gados dzīvots ar pārliecību, ka mums ir valsts apmaksāta veselības aprūpe, taču tā nebūt nav un to nevienam nav bijusi drosme pateikt – "saukt lietas īstajos vārdos". Proti, lai nebūtu jāgaida rindās uz valsts apmaksātu pakalpojumu un lai laikus tiktu pie speciālista, par to ir jāmaksā no savas kabatas.
Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka reformas veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešamas pēc iespējas ātrāk un „šobrīd ir svarīga katra diena”.
Pēc Rimšēviča sacītā, beidzot ir pienācis tas brīdis aplēst, cik kas maksā un ko Latvijas valsts budžets spēj „pavilkt”. Tad, kad aplēsīs patiesās izmaksas veselības aprūpē, nonāks pie atskārsmes, ka naudas visam nepietiek un ir lietas, ko nespēs nofinansēt.
"Tad ir izšķiršanās – atņemt naudu kādai citai nozarei vai beidzot ieviešam sistēmu, ko saucam par obligāto veselības apdrošināšanu, kas jau darbojas 16 Eiropas Savienības valstīs," teica Latvijas Bankas vadītājs.
Arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) pārliecināts, ka Latvijā neizdosies pārdalīt budžeta finansējumu, atņemot to kādai citai nozarei un piešķirot to veselības aprūpei.
Ministrs norādīja uz nepieciešamību veidot jauktu obligātās veselības apdrošināšanas modeli, kurā strādājošie un darba devēji veiktu iemaksas, bet pakalpojumi citām iedzīvotāju grupām tiktu apmaksāti no valsts maka.
Latvijas Bankas ieskatā, Latvijā uz 2018.gadu jāveido obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, kurā visi strādājošie maksātu par apdrošināšanas polisēm. Rimšēvičs minēja 300 līdz 400 eiro ikgadējās iemaksas, ar kurām būtu jāpietiek veselības aprūpes finansējuma papildinājumam. Šādā sistēmā būtu arī noteikts grozs ar konkrētiem pakalpojumiem, ko būtu iespējams saņemt.
Turklāt šādas iemaksas kopā ar valsts finansējumu veselības aprūpei ļautu finansējumu nozarei pietuvināt 5% no iekšzemes kopprodukta, papildināja Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris pauda pārliecību, ka lielāki līdzekļi jāiegulda jau esošajā sistēmā. Un tikai tad būtu iespējams sākt veidot obligātās apdrošināšanas sistēmu.
Jau ziņots, ka valdība grasās nākamgad piešķirt veselības aprūpei papildu 35 miljonus eiro uz budžeta deficīta rēķina, taču vispirms premjers vēlas redzēt esošās situācijas izvērtējumu un detalizētu reformu plānu.
Veselības ministrija (VM) plāno reformēt agonējošo veselības aprūpes sistēmu, un šim plānam 1.jūlijā jāgūst valdības atbalsts. Plāns paredz ieviest jaunu pakalpojumu sniedzēju kartējumu jeb masterplānu, kas noteiks – kādus pakalpojumus visas valstī strādājošās ārstniecības iestādes sniedz. Tas ļaus saprast, cik līdzvērtīgu palīdzību saņem cilvēks Alūksnē, Bārtā vai Rīgā. Šīs kartes ietvaros tiks vērtētas arī pakalpojuma sniedzēju izmaksas.
VM arī pārskata pakalpojumu grozu, jo pagaidām tas sola vairāk, nekā reāli valsts var apmaksāt. Būs jauni tarifi, kas segs patiesās pakalpojuma izmaksas. Tas nozīmē arī lielākas algas mediķiem. Plānots apmaksāt arī vairāk topošo ārstu apmācību. Tiesa, visticamāk, pats pakalpojumu grozs tiks samazināts.
Ministru kabineta otrdien, 26.aprīlī, apstiprinātajā valdības rīcības plānā paredzēts izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Informatīvais ziņojums par modeļa izveidi valdībā jāiesniedz līdz šā gada jūlijam.
