Klēģere, savulaik strādājot “Rīgas mākslas telpā”, rekomendācijā raksturota kā sava darba lietpratēja un atbildīga darbiniece. “Rīgas mākslas telpai” pārejot Rīgas domes kapitālsabiedrības “Rīgas nami” pārziņā, uzņēmums nolēma štatu samazināšanā atlaist darbinieci, piedāvājot darbu par mazāku algu, kā arī pārbaudes laiku. Elga piedāvājumam nepiekrita.
“Rīgas nami” Elgu Klēģeri iesūdzēja tiesā, un pirmā tiesu instance atzina, ka Rīgas namiem taisnība. Taču otrā tiesu instance, kas lemj vairs ne viena, bet trīs tiesnešu sastāvā uzskatīja, ka
“SIA “Rīgas nami” ir pārkāpis Darba likuma 9. pantā noteikto aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas un Darba likuma 29.pantā noteikto diskriminācijas aizliegumu pret Elgu Klēģeri.
SIA “Rīgas nami” noteikts pienākums nodrošināt Elgu Klēģeri ar darbu atbilstoši viņas spējām un kvalifikācijai.
SIA “Rīgas nami” Elgas Klēģeres labā piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 1000 eiro apmērā.
Šo lēmumu “Rīgas nami” pārsūdzēja Augstākajā tiesā, taču ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas 30.jūnija rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas lietvedību.
Tas nozīmē, ka “Rīgas nami” pašu uzsākto tiesvedību bija zaudējuši.
“10. jūlijā es aizgāju uz “Rīgas namiem” un biju gatava uzreiz strādāt, bet viņi man neko nepiedāvāja, nekādu darbu. Tad es uzrakstīju uz atvaļinājumu, lai mēnesis būtu laiks, lai padomātu, kur es varētu strādāt,” pastāstīja Klēģere.
“Rīgas nami” atbildes uz jautājumiem sniedza tikai rakstiski, uz jautājumu, kāpēc desmit dienu laikā spriedums netika izpildīts, atbildot:
“[..] minēto lēmumu SIA “Rīgas nami” saņēma (un par to uzzināja) tikai 2017.gada 7.jūlija (piektdienas) vakarpusē, kā rezultātā 10 dienu laikā spriedumu faktiski nebija iespējams izpildīt.[..]”
Uz jautājumu, ko “Rīgas nami” plāno piedāvāt Elgai Klēģerei, uzņēmums rakstīja:
“Šobrīd Elga Klēģere izvairās no tikšanās ar SIA “Rīgas nami”, kā rezultātā tiek kavēta tiesas sprieduma izpilde. Jautājums par tālāko darba tiesisko attiecību gaitu tiks risināts brīdī, kad Elga Klēģere ieradīsies uz tikšanos ar Sabiedrības pārstāvjiem.”
Klēģeres advokāte Inese Nikuļceva savukārt norādīja, ka “tiesas spriedums bija izpildāms uzreiz, kad viņš stājās spēkā, stājās spēkā viņš 2017. gada 30. jūnijā”.
“Tas nozīmē, ka “Rīgas namiem” bija jānodrošina Klēģeres kundze ar darbu nekavējoties un ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Tas, kas ir noticis pēc tam – tā ir ļaunprātīga sprieduma nepildīšana, par kuru Latvijas normatīvajos aktos ir atbildība paredzēta,” pauda Ņikuļceva.
SIA “Rīgas nami” mēnesi pēc datuma, kad bija jāsāk pildīt spriedumu Rīgas apgabaltiesai iesniedza lūgumu atlikt sprieduma izpildi – tajā daļā, kas attiecas uz darba nodrošināšanu.
Tiesa “Rīgas namiem” atbildēja: “Pārbaudījusi lietas materiālus, novērtējusi pieteikuma motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.”
“Rīgas nami” pieprasījuši Elgai Klēģerei atkārtoti iesniegt izglītības dokumentus, CV, kā arī veikt obligāto veselības pārbaudi. Tiesa norādījusi, ka dažas no “Rīgas namu” prasībām pēc būtības ir pazemojošas un turpinātu Elgas Klēģeres diskrimināciju.
“Tā laikam var nepildīt tiesas spriedumu. Joprojām tieku diskriminēta vēl lielākā pakāpē,” secināja Klēģere.
“Rīgas nami” savukārt norādīja: “Kamēr jautājums par tālāko darba tiesisko attiecību gaitu nav atrisināts, Elgai Klēģerei turpinās dīkstāve – tas nozīmē, ka Elga Klēģere turpina saņemt pilnu darba algu.”
Elga Klēģere norādīja - šāda situācija viņu neapmierina. Viņas advokāte sacīja – ja tuvākajā laikā situācija netiks atrisināta, viņas vērsīsies policijā, ar lūgumu rosināt kriminālprocesu par tiesas lēmuma nepildīšanu.
Savukārt Rīgas dome, kuras pārziņā ir kapitālsabiedrība “Rīgas nami”, norādīja – šeit nav ko komentēt.
Vēstulē, ko SIA “Rīgas nami” raksta pašvaldības Īpašuma departamentam, teikts, ka “Rīgas nami” vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu to normu tiesiskumu, kas aizliedz izbeigt darba līgumu ar darbiniekiem ar invaliditāti.
