Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma grozījumus atbalstīja visi Saeimas plenārsēdē klātesošie 85 Saeimas deputāti.
Likuma izmaiņu mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā teritorijas plānojumā norādīto vēsturisko parku, dārzu un kapsētu teritoriju aizsardzību, informē Saeimas Preses dienestā.
Komisijas atbalstītais likumprojekts paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.
Pārejas noteikumos noteikts, ka vēsturisko dārzu, parku un kapsētu robežas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) nosaka ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā. Paredzēts, ka grozījums stāsies spēkā 1.jūnijā.
Ja laika periodā, kad vēsturiskās robežas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā vēl nav noteiktas, iecerēti tādi kultūrvēsturiskās vides pārveidojumi, kas var ietekmēt noteiktus vēsturiskos dārzus, parkus vai kapsētas, kurām robežas vēl nav noteiktas, VKPAI attiecīgās robežas jānosaka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā kopš brīža, kad saņemts ierosinājums pārveidojumiem.
VKPAI vadītāja vietniece Vivita Vīksna Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka Saeimas atbalstītais regulējums atvieglos inspekcijas darbu, jo "nacionālajā līmenī" skaidrāk pasaka, kādas darbības ir iespējamas aizsargājamās teritorijās.
"Šā likuma panta grozījumi pēc būtības un jēgas pastiprina to visu, ko inspekcija jau piemēro,” sacīja Vīksna. "Turpināsim savu darbu, lai šo mantojumu saglabātu pēc iespējas labāk."
Tikmēr Lielo kapu draugu pārstāvis Andris Gobiņš Latvijas Radio raidījumā pauda, ka, lai arī Saeima regulējumu Rīgas vēsturiskajā centrā esošo vēsturisko parku, dārzu un kapsētu teritoriju aizsardzībai ir padarījusi stingrāku, ar likuma izmaiņām daļēji tiek risināts viens no kopumā pieciem apdraudējumiem.
Viens no tiem ir saistīts ar to, ka Lielie kapi varētu nonākt nevis Rīgas pieminekļu aģentūras, bet gan "Rīgas mežu" uzraudzībā. "Rīgas meži" ar savu smago tehniku ir redzēti Lielajos kapos, lai gan šādai tehnikai tur nevajadzētu atrasties, teica Gobiņš.
Jau ziņots par Rīgas domes iecerēto jauno tramvaja līniju, kas sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu, daļu maršruta būvējot cauri kapiem. Līnijas izbūve skartu vienu kapliču, skaidroja dome.
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, kam līdz šim piederēja lielākā daļa kapu teritorijas, jau aizvadītajā gadā nolēma šo īpašumu pārdot Rīgas domei. Valdība sēdē aprīļa pirmajā pusē nolēma neizmantot pirmpirkuma tiesības uz Lielajiem kapiem un tajos esošajām memoriālajām celtnēm.
