Rīgas domes vairākums noraida opozīcijas priekšlikumus par ielu sakārtošanu ārpus centra

Nākamajā gadā lielākie ielu atjaunošanas darbi Rīgā līdzīgi kā pēdējos gados sagaidāmi centra rajonos. Galvenais būvobjekts būs Krasta iela visā garumā. Tā liecina šodien Satiksmes un transporta lietu komitejā izskaitītais nākamā gada Satiksmes departamenta budžets. Tēriņi ielām augs par diviem miljoniem, un domnieki par to runāja vairāk nekā pusotru stundu. Taču opozīcijas priekšlikumus labot brauktuves arī ārpus centra vairākums neatbalstīja.

Nākamajā gadā Satiksmes departaments plānojis tērēt 25 miljonus eiro, no kuriem vairāk par trim miljoniem paliks pašā departamentā algām un citiem izdevumiem. Runājot par ieguldījumiem infrastruktūrā, departamenta direktors Emīls Jakrins teic – centrālais objekts būs Krasta iela, kur paredzēta seguma nomaiņa.

"Vairāki projekti, tai skaitā Krasta iela visā garumā, Merķeļa iela, Brīvības iela tajā posmā, kas šogad netika pabeigts - no Bruņinieku ielai līdz VEF tiltam, un Kalpaka bulvāris. Tāpat arī vairāki tilti - Deglava un Brasas tilts," teica Jakrins.

Savukārt vairākas mazākas ielas projektētas šogad, bet darbus veiks nākamgad. Galvenā mācība pēc šā gada esot tā, ka darbi jāsāk vēl savlaicīgāk, jo būvnieki savus plānus nepilda. Par to viņi šogad tikuši pie teju 81 000 eiro soda naudas.

"Tas ir galvenais - lai [darbus veiktu] pēc iespējas īsākā laikā un lai pēc iespējas mazāk rīdziniekiem traucētu satiksmei," piebilda departamenta direktors.

Departamenta pienākums esot tikai kontrolēt darbu kontrolētājus, un ar to pašvaldība Jakrina ieskatā galā tiekot pienācīgi.

Satiksmes departaments nākamgad plāno algot arī papildu darbiniekus, tostarp veidos amatu Jakrina vietniekam ar 2300 eiro algu. Pret to iebilst «Vienotības» deputāts Vilnis Ķirsis.

"Mūsu priekšlikums bija, ka šādu štata vietu nevajag veidot. Un, ja Jakrina kungs netiek galā ar saviem pienākumiem, tad varbūt viņam vajadzētu padomāt par strādāšanu vienā darbā, proti, tikai Satiksmes departamentā, nevis "Rīgas satiksmes" valdē, kur viņš paralēli šobrīd ir nodarbināts," sacīja Ķirsis.

Tāpat «Vienotība» ir pret 11 citu jaunu štata vietu veidošanu, jo šos tēriņus varētu ieguldīt ielu atjaunošanā.

Savukārt deputāts Juris Pūce no saraksta «Latvijas attīstībai» prasa papildu 20 miljonus eiro, no kā piecus grib ieguldīt grantētajās ielās.

"Rīgā aptuveni 8% ielu joprojām ir ar grants segumu. Tās ir ļoti sliktā stāvokli un uzturēšanas darbi ir ļoti minimālā apjomā," teica Rīgas domes opozīcijas deputāts, norādot, ka šādas ielas lielākoties ir privātmāju rajonos.

Pūce domā, ka ar pieciem miljoniem gadā grantētās ielas varētu noklāt ar asfaltu piecos gados. Savukārt vēl 15 miljonus «Latvijas attīstībai» prasa ielu uzlabošanai ārpus vēsturiskā centra.

"Veselā rindā Rīgas apkaimju pēdējos astoņos gados faktiski investīcijas ielu infrastruktūrā nav bijušas. Ielas ir ļoti nolietotas, īpaši maģistrālās ielas un ielas, kur šobrīd ir augsti satiksmes drošības riski. Kur ir milzīgas bedres, tur pastāvīgi veidojas peļķes, tai skaitā ielās ar divām un trim joslām. Tur arī ir daudz avāriju un problēmu," sacīja Pūce.

Rīgas domes vairākums opozīcijas priekšlikumus noraidīja jau komitejā, bet par tiem vēl tiks spriests. Galvaspilsētas budžets nākamgad būs par 55 miljoniem eiro lielāks nekā šogad.

2 komentāri
Arita Hausmane
"Tas ir galvenais - lai [darbus veiktu] pēc iespējas īsākā laikā un lai pēc iespējas mazāk rīdziniekiem traucētu satiksmei," piebilda departamenta direktors." Nē, nē un nē! Galvenais nav ātri, bet gan kvalitatīvi, tātad arī jāvienojas par garākiem termiņiem, lai nebūtu soda naudas. Un otrs galvenais - lai trubas zem asfalta maina pirms, nevis pēc asfalta ieklāšanas. Žēl, ka A. Čaka iela nav sarakstā, tā ir sliktākā stāvoklī par Krasta ielu (manuprāt). Bet ko tad es saprotu.
Kristaps Kaščejs
Krasta ielā ausainim elektorāts. Viss pareizi.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti