Rīgas domes Īres valde: Augot labklājībai, namsaimnieku un īrnieku strīdi biežāk būs par cenas celšanu

Pēc ilgiem strīdiem komitejā un vēlāk vienā no gada pēdējām domes sēdēm Rīgas domniekiem ir izdevies apstiprināt četrus no pieciem Rīgas pilsētas Īres valdes locekļiem. Tā ir institūcija, ko katrs sasaukums izveido no jauna, bet šim domes sasaukumam tas arvien nav izdevies. Tādēļ nu konkursā meklē pēdējo pārstāvi. Taču pienākumu Īres valdei netrūkst, jo tā risina visus ar galvaspilsētas īres tirgu saistītos strīdus. Gadā tādu ir simtiem, un šā gada biežākie varētu būt par īres maksas celšanu.

Sākotnēji darbs ar denacionalizētajiem namiem

Rīgas pilsētas Īres valde ilgus gadus vislabāk zināma tā saukto denacionalizēto namu iedzīvotājiem, jo šī institūcija savulaik tika izveidota ar mērķi risināt strīdus starp jaunajiem denacionalizēto namu īpašniekiem un īrniekiem. Līdz ar īpašumu atdošanu to kādreizējiem saimniekiem ēkas bija apdzīvotas, bet īrnieki īpašniekiem savā ziņā kļuva par nastu.

“Gandrīz 25 gadi ir garām, bet tas jautājums arvien nav atrisināts līdz galam. Protams, aizvien ir denacionalizēto namu īrnieki un īpašnieki, kuri gaida sava jautājuma atrisināšanu. Laika gaitā šī iestāde pārveidojās un funkcijas paplašinājās – mēs esam tā iestāde, kas izskata vispār strīdus starp namīpašniekiem un īrniekiem, neatkarīgi no tā, vai nams bija denacionalizēts vai ne,” stāsta Narine Abagjana-Šica, kura Īres valdi vada kopš 2009.gada.

Tāpat Īres valde vispārīgi uzrauga, kā Rīgā tiek pārvaldītas dzīvojamās mājas un ievēroti ar apsaimniekošanu saistītie normatīvie akti. “Vissāpīgākie jautājumi - ne visai atļautām metodēm cilvēki mēģina savstarpējās attiecības risināt. Un tad attiecīgi mehānismi, kas ir iedoti – apkalpojumu atslēgšana, neatļauts liegums telpu izmantot. (..) Tādi jautājumi, kas ir sadzīviski būtiski un sāpīgi cilvēkiem,” stāsta iestādes vadītāja.

Narine Abagjana-Šica stāsta, ka šokējoši bijuši pirmie izlikšanas gadījumi, bet drīz vien saprasts, ka Īres valdei ir jāizveido normatīvos balstīta sistēma, ko tādos gadījumos darīt. Tādēļ tagad īrnieku un izīrētāju asāko strīdu gadījumos uzreiz var iesaistīt policiju vai ieteikt juridiskus padomus.

Narine Abagjana-Šica

Trūkst regulējuma

Īres valdes priekšsēdētāja stāsta, ka ar denacionalizāciju saistītās problēmas iet mazumā, taču līdz ar krīzi sākās citas. Bankas masveidā atguva parādnieku mājokļus, tos izsolēs steigā pārdeva citiem, bet viņi bieži vien jauno īpašumu nopirka kopā ar tur dzīvojošajiem. Tādējādi pēc krīzes laika atkal atsākās brutāli izlikšanas gadījumi.

“Pirmie bija nedaudz stresa gadījumi. Un neviens negaidīja, ka tie lavīnveidā nāks un cilvēki nāks sūdzēties masveidā. Tuvu simt [gadījumiem],” stāsta Abagjana-Šica.

Taču situāciju sarežģī arī valsts normatīvu trūkums. Pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodekss atbildību paredz tikai īpašuma saimniekam – par pamatpakalpojumu nesniegšanu un izvairīšanos no īpašuma uzturēšanas. Naudas sodi ir bargi – no nepilna pusotra tūkstoša eiro cilvēkam kā īpašniekam līdz pāri par simt tūkstošiem tad, ja īpašnieks ir firma vai cita juridiska persona. Īres valdei ir tiesības rosināt administratīvo lietu, un Rīgā esot gadījumi ar bargām soda naudām.

Tikmēr īrniekiem, kas arī bieži vien neizceļas ar godaprātu, likuma priekšā atbildības nav vispār.

“No Administratīvo pārkāpumu kodeksa viedokļa neviens īrnieks nekur nav vainīgs, jo vienkārši kodeksā nav paredzēta tāda atbildība. Savukārt namīpašniekam divi panti. Līdz ar to ikdienā redzam – ja ir saprātīgi cilvēki, tad problēmu nav. Manā uztverē mums otra svarīgākā funkcija – mēs kā mediatori, starpnieki starp pusēm. Sniedzam konsultācijas, esam tiesīgi aicināt abas puses uz pārrunām un mēģināt palīdzēt atrast kopsaucēju,” stāsta Īres valdes vadītāja.

Viens no šā gada izaicinājumiem Īres valdei būs valsts ekonomiskā izaugsme, kas ne tikai labāk pilda iedzīvotāju maciņus, bet arī rosina namīpašnieku apetīti.

Tādēļ atkal sagaidāmi strīdi par nepamatotas īres maksas celšanu, vēlmi izlikt īrniekus vai tieši pretēji – īrnieka neizpratni, ka īpašnieks maksu paaugstina saprātīgi un objektīvi.

Domē strīdi par Īres valdes kandidātiem

Taču Rīgas domē otro mēnesi ilgst strīds par pašas Īres valdes kandidātu reputāciju un citiem atbilstības faktoriem, lai īrnieku strīdus šķirtu. Proti,

Jaunajam Rīgas domes sasaukumam arvien nav izdevies pilnībā nokomplektēt jauno Īres valdi,

kurā puse pārstāv īrniekus, bet otra – namīpašniekus.

Deputātiem jau gada nogalē radās šaubas par vienu no kandidātiem, kas publiskajā telpā pats kļuvis pazīstams ar īrnieku pazemošanu, nelaižot tos mājokļos. Gada pēdējā sēdē dome par spīti opozīcijas iebildēm Īres valdi apstiprināja nepilnā – četru locekļu – sastāvā.

Tomēr Rīgas dome līdz nākamajai ceturtdienai, 18.janvārim, izsludinājusi konkursu tikai uz piektā Īres valdes locekļa vietu. Viņam būs jāpārstāv namīpašnieku intereses. Konkursa nolikumā iekļauta papildu prasība – izziņa no Sodu reģistra.

Jāpiebilst, ka Īres valdei jāsanāk vismaz reizi mēnesī, taču prakse rāda, ka strīdi risināmi katru nedēļu. Īres valdes locekļu alga pēc nodokļu nomaksas ir no 170 līdz 350 eiro.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti