Kamēr Zolitūdes „Maximas” traģēdiju analizējot, dažādās tiesvedībās likumsargi turpina meklēt, kurš par ko atbildīgs un vainīgs, Rīgas dome savu interešu aizstāvībai pret cietušo prasījumiem rezervējusi gandrīz 252 tūkstošus eiro juridisko pakalpojumu sniegšanai. Tas rada virkni jautājumu. Vispirms – kāpēc vispār domei juridiskie pakalpojumi jāpērk?
Ir zināms, ka Rīgas dome jau tāpat pastāvīgi nodarbina un par rīdzinieku naudu algo veselu Juridisko pārvaldi, bet te uz vietas domes gaiteņos strādājošie juristi gan esot ļoti aizņemti jau citās tiesvedībās un arī tāpēc ne vienmēr savos darba kabinetos ir sastopami.
Ja pieņemam, ka tā arī ir, uzmanību piesaista fakts, ka viens un tas pats advokāts Erlens Kalniņš ir uzvarējis sešos juridisko pakalpojumu iepirkumos no februāra līdz jūlijam, bet no komentāriem par to atsakās. Taču ne tikai tas, ka šo advokātu mēdz pieskaitīt pie mēram tuvu cilvēku loka, bet it īpaši apstāklis, ka visi iepirkumi noformēti tā, lai pretendenta izraudzīšanai nevajadzētu būt atklātai. Proti, sešu atsevišķo iepirkumu summas sastādītas tā, lai par vienu eiro vai pat par centu nepārsniegtu 42 tūkstošu robežu un atraidītie pretendenti nevarētu sūdzēties.
"Ja šis iepirkums ir zem 42 tūkstošiem, šī te pārsūdzība nav iespējama," norāda Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile. "Šeit ir interesanti, ka katru mēnesi ir slēgts šāds līgums līdz 42 tūkstošiem. Jā, šis saraksts ir visnotaļ uz pārdomām vedinošs."
Rīgas domes vadība apgalvo, ka par konkrētajām summām neko nezinot.
"Politiķi nepiedalās šajos iepirkumos un iepirkumu komisijās, ne Juridiskās pārvaldes vadītās komisijās. No Juridiskās pārvaldes vadītājs sniedz šodien šos paskaidrojumus, vajadzētu viņiem jautāt," strupi sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Jautāta, vai viānm tas bijis pārsteigums, Ameriks atbioldēja:
Es arī paprasīju – a kāpēc tik liela summa un kāpēc mums ir jārēķinās ar tik lieliem izdevumiem? Uz ko saņēmu paskaidrojumu, ka tā ir maksimālo griestu, tā ir tikai tā summa, līdz kurai mēs drīkstam iet, bet parasti prakse rāda, ka šī summa ir uz pusi mazāka.
Visi iepirkumi gan tiekot doti Rīgas mēram saskaņošanai, tomēr arī Nils Ušakovs no Maskavas caur preses sekretāri Latvijas Televīzijai ziņoja, ka par savu politisko atbildību šeit neesot ko teikt.
Domes juristi skaidro, ka atklāts iepirkums nav rīkots, lai taupītu laiku saskaņošanas procedūrām.
Iepirkumu uzraugi tomēr to atzīst par ļoti aizdomīgu un uzskata, ka Rīgas domes rīcība nesaskan arī ar likuma garu – ka iepirkumus nedrīkst mākslīgi sadalīt daļās.
"Un tas, kas šobrīd jau ir izdarīts, es esmu devusi uzdevumu Administratīvo pārkāpumu departamentam pieprasīt paskaidrojumus un, ja nepieciešams, sākt administratīvo pārkāpumu lietvedību," atklāj Gaile.
Par Rīgas domes centieniem piemeklēt iepirkumiem jau iepriekš izraudzītu pretendentu esot arī agrāk bijis daudz sūdzību, īpaši namu pārvalžu, mājokļu un būvniecības jomās.
