Rīgas domei galvaspilsētā pieder aptuveni seši tūkstoši maksas autostāvvietu. Tās visas apsaimnieko pašvaldības uzņēmums «Rīgas satiksme».
Gada laikā no autovadītājiem tiek iekasēti ap 11 miljoniem eiro, un visa nauda nonākot atpakaļ šo stāvvietu uzturēšanā, kā arī attīstībā, piemēram, jaunu iekārtošanai.
Kā stāsta «Rīgas satiksmes» pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane, no ieņēmumu naudas stāvvietas aprīkotas arī ar jaunas paaudzes kases aparātiem, lai norēķināšanos padarītu ērtāku.
''Viena no lielākajām problēmām, ar ko mēs saskārāmies, bija skaidras naudas automātu demolēšana, par ko mēs vairākkārt runājām publiski. Ar šo problēmu saskārās arī mūsu klienti, jo bieži nevarēja saņemt atlikumu, tāpēc ka automāti bija demolēti. Mēs nolēmām pamazām no šiem aparātiem atteikties, un tādu vairs pilsētā nav. Ir arī gadījumi, ka par stāvvietu nesamaksā,'' saka Bartaševiča-Feldmane.
Tādās reizēs «Rīgas satiksmei» nākas ķerties pie izmaksu ziņā ietilpīgās un ilgās parādu piedziņas procedūras. Tādēļ nodoms atvieglot cīņu ar parādniekiem ir viens no iemesliem, kāpēc Rīgas dome iecerējusi grozīt maksas stāvvietu noteikumus. Kā skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta Administratīvās pārvaldes priekšniece Diāna Šmite, pirmkārt, noteikumos ierakstīs praksē jau notiekošo – proti, ka maksāt vairs nevar ar skaidru naudu. Otrkārt, tiks izveidota interneta vietne, kur samaksāt vai strīdēties varēs parādnieki.
"Trešā lieta ir, ka, veicot maksājumus par pēcapmaksas paziņojumu 10 dienu laikā, to varēs veikt samazinātā apmērā - 80% apmērā no noteiktās maksas. Un ceturtā, varbūt visnozīmīgākā lieta - pēc tam kad tu divas reizes nebūsi apmaksājis šos pēcapmaksas paziņojumus, tev tiks uzlikti riteņu bloķētāji. Mūsu ieskatā tas ir leģitīmi, ja mēs atrunāsim to saistošajos noteikumos - un, protams, to tiesiskumu izvērtēs arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,'' klāsta Šmite.
Pašvaldību lietu ministrijai atzinums par domes pieņemtajiem noteikumiem būs jāsniedz mēneša laikā. Taču
jau pašlaik Patērētāju tiesību aizsardzības centrā spriež, ka bloķētāju likšana parādnieku mašīnām būtu pretrunā ar Civillikuma aizsargāto personas brīvību.
Centrs pirms vairākiem gadiem tā saukto riepu klamburu praksi lika pārtraukt privātajai Rīgas stāvvietu kompānijai «EuroPark Latvia». Patērētāju sargi atzina, ka tāda rīcība ir pārāk agresīva un atzīstama par negodīgu komercpraksi. «EuroPark Latvia» tiesā vēlāk zaudēja.
Par riepu bloķētāju likšanas likumību noraizējusies arī biedrība «Pilsēta cilvēkiem». Tā kopumā atbalsta maksas stāvvietu biznesu, jo tādējādi centrs tiek atbrīvots no mašīnām. Taču organizācijas pārstāvis Kaspars Zandbergs uzsver, ka stāvvietās iekasētās naudas ceļi gan nav saprotami.
Maksas stāvvietu noteikumu grozījumi spēkā stāties varētu ar jūliju. Viens no pozitīvi vērtētajiem jaunumiem ir tas, ka logā vairs nebūs jāliek apmaksas čeks, jo maksājot reģistrēs mašīnas numuru, ko kontrolieris redzēs viedierīcē. Savukārt, ja numuri stāvvietā būs noņemti, riepu bloķētāji tiks likti lietā uzreiz.