Lielajos kapos apbedīti tādi dižgari un valsts pamatlicēji kā Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs, Krišjānis Valdemārs un citi Latvijai nozīmīgi cilvēki. Padomju laikos, aizbildināmies ar pilsētas attīstību, kapus stipri izpostīja.
Pašreiz par to apsaimniekošanu atbild Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca. Tā nav savu uzdevumu augstumos, runājot par kultūrvēsturiskā mantojuma glabāšanu un kopšanu. Tāpēc apsvērta ideja Lielos kapus nodot pašvaldības valdījumā, un iecere Rīgas domi stipri ieinteresējusi.
Par to ne bez iemesla satraukušies iedzīvotāji. Vairāk nekā 300 cilvēku apvienojušies domubiedru grupā „Lielo kapu draugi” internetā. Šajā grupā ir arī virkne politiķu, tostarp Rīgas domes opozīcijā esošo partiju politiķi.
Ar grupas aktīvistiem Latvijas Radio tiekas Lielajos kapos, Senču ielā, kur iecerēts izbūvēt jaunu tramvaja līniju, tieši gar kapličām un cauri kapiem.
“Nu, te tagad mauks pāri ar buldozeriem, kārtīgi, kokus pa tīro. Kapenes, kapus ārdīsim, kauli ies atkal pa gaisu. Man liekas, jebkuram domājošam cilvēkam saraujas gan sirds, gan dvēsele. Un tā cerība ir tāda, ka kaut maza dzirksts vēl veselā saprāta šiem cilvēkiem ir un ka tomēr attapsies un saņemsies, ka nevar tramvaju dzīt pār līķiem,” sašutumu pauž Andris Gobiņš.
Paredzēts, ka jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma, un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu, daļu maršruta būvējot cauri kapiem.
Rīgas domē informē, ka idejiski projekts jau atbalstīts un tā tehniskā puse tiks izstrādāta oktobrī. „Rīgas satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis stāsta, kāpēc tramvajs jābūvē cauri kapiem: “Skanstes iela tiešām šobrīd iet tādā attīstības virzienā, to mēs jau šobrīd redzam. Gan dzīvojamie masīvi ir, gan Arēna Rīga, un bankas tur atrodas, un ir plānotas vēl daudzas citas iestādes, un arī jauni dzīvojamie masīvi varētu parādīties šajā rajonā. Šī te pieejamā summa ir gandrīz vai 100 miljoni, no kuriem 70 miljoni varētu nākt no kohēzijas fonda un apmēram 30 miljoni būtu līdzfinansējums, kas būtu jāsniedz “Rīgas satiksmei”.”
Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" arī sacīja, ka sabiedriskā transporta nodrošināšana ir izšķiroši svarīga Skanstes rajona attīstībā. Tieši tramvaja līnijas izbūve ir nepieciešama, "jo tramvajs ir kā mugurkauls un ir videi draudzīgs".
Līdz 17.oktobrim taps zināms, vai Eiropa piešķirs projektam nepieciešamo naudu.
Tātad, iespēja apgūt Eiropas naudu un cerība, ka Skanstes rajonā varētu attīstīties dzīvojamie masīvi, ir divi galvenie iemesli tramvaja līnijas iecerei.
Gobiņš no „Lielo kapu draugu” grupas atgādina, ka arī padomju laikos, kapi tika faktiski iznīcināti attīstības vārdā. Turklāt pašlaik iedzīvotāju, kas konkrēto maršrutu varētu izmantot savās ikdienas gaitās, Skanstē faktiski neesot.
“Ļoti apšaubāma tā motivācija, kāpēc ir tramvajs… caur kapiem tas noteikti nav vajadzīgs. Jautājums, vai tas vispār ir vajadzīgs Skanstes rajonam, kur šobrīd neviena nav. Kur tikai miljonārs vēl vairāk nopelnīs, jo varēs vēl dārgāk pārdot savus zemes gabalus,” saka Gobiņš.
Kritisks ir arī satiksmes eksperts Tālis Linkaits, kurš LR raidījumam "Pēcpusdiena" norādīja, ka tramvaju līnijas parasti izbūvē uz rajoniem, kur dzīvo ļoti daudz iedzīvotāju, kuru īsā laikā vajag pārvietot uz citām vietām pilsētā. Skanstes ielas rajons nebūs tik masīvs kā, piemēram, Purvciems, tāpēc tramvaja esamība Skanstē ir apšaubāma. Turklāt tramvaja līnijas ierīkošana, tostarp uz Lielo kapu rēķina, kopumā nerisina tās satiksmes problēmas, kas patlaban Rīgā ir aktuālas.
Lielie kapi ir valsts kultūrvēsturisks objekts, un par mantojuma saglabāšanu atbild Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Konkrētā gadījumā, pēc inspekcijas domām, jāņem vērā ne tikai tas, ka kapi ir kultūras piemineklis, bet arī ētiskie apsvērumi.
Tāpēc jau pirmajās sarunās ar projekta autoriem aicināts rast risinājumu sliežu ierīkošanai tā, lai neciestu kapi. “Es esmu pārliecināts, ka šo jautājumu var atrisināt, atrodot kompromisu tādu, ka necieš kultūrvēsturiskais mantojums un nedrīkst pieļaut, ka mantojums tiktu traumēts,” saka inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Tā kā līdz tehniskā projekta izstrādei vēl esot pietiekami daudz laika, kultūras sargi sola darīt visu iespējamo, lai ceļš mestu līkumu Lielajiem kapiem.
