Rīgas dome noraida opozīcijas ierosinājumu veidot darba grupu projektā «Rail Baltica»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pēc divu stundu ilgām debatēm Rīgas domes vairākums ārkārtas sēdē noraidīja no Nacionālās apvienības ievēlētā opozīcijas deputāta Jurģa Klotiņa aicinājumu veidot darba grupu ar mērķi pārstāvēt rīdzinieku intereses projekta "Rail Baltica" īstenošanā. Pozīcijas deputāti bija pret Klotiņa ideju, jo mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") norādīja, ka tādai konsultatīvai darba grupai nebūtu jēgas, turklāt vairākas līdzīgas padomes jau strādā.

Koordinācijas padome ar ministru un mēru

Trauksmi par to, ka projekts "Rail Baltica" un Rīgas pašvaldība ar savām iecerēm dzīvo atsevišķās dimensijās, jau pavasarī cēla Latvijas arhitekti, kas piedāvāja redzējumu gan dzelzceļa stacijas, gan tās apkārtnes attīstībai. 

Baltijas valstu kopīgā projekta vadītāja Baiba Rubesa toreiz uzsvēra, ka "Rail Baltica" nauda paredzēta konkrētam mērķim, bet ne visu Rīgas problēmu risināšanai. Viņa norādīja, ka tieši Rīgai jāuzņemas vadošā loma stacijas apkaimes attīstībai.

"Iedzīvotājiem varbūt vajadzētu paprasīt saviem priekšstāvjiem pilsētā par to, kā viņi saredz šī milzīgā areāla attīstību. Citās pilsētās, kad šāds projekts iekrīt valstij klēpī, ļoti stratēģiski padomā par to, kā varētu visu vidi mainīt," skaidroja Rubesa.

Taču Rīgas domes pozīcija līdz šim bijusi nogaidoša. Pašvaldība uzsvērusi, ka tā grib sagaidīt konkrētus jaunā dzelzceļa plānus, tikai tad domās par stacijas un tirgus apkaimi, autoostas pārveidi un Pārdaugavas attīstību.

Novembra sākumā gan tika sasaukta pirmā "Rail Baltica" projekta Rīgā pārinstitucionālas koordinācijas padomes sanāksme. Tās līdzpriekšsēdētāji ir satiksmes ministrs "zaļzemnieks" Uldis Augulis un Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš padomē pārstāv rīdzinieku intereses. Viņi apņēmušies Rīgas pilsētvidi attīstīt harmoniski, identificēt problēmas un meklēt naudu jaunā sliežu ceļa apkārtnes sakārtošanai.

Rīgas iedzīvotāji un domes opozīcija šajos plānos iesaistīta nav.

Aicina veidot darba grupu

Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš ar otro piegājienu vērsās domē, aicinot veidot pašvaldības ierēdņu un visu deputātu frakciju pārstāvētu darba grupu, kas tiktos vismaz sešas reizes gadā un ne tikai pārstāvētu Rīgas intereses, bet par projekta gaitu informētu arī rīdziniekus.

Rīgas domes Nacionālās apvienības deputāts Jurģis Klotiņš stāsta, ka "Rail Baltica" projekts ir vērienīgs un paredzams, ka tam būs pozitīva ietekme uz kopējo Rīgas centru un Rīgas centra publisko ārtelpu, transporta risinājumiem, tostarp attiecībā uz sabiedrisko transportu. "Līdz šim ir radies iespaids, ka Rīgas dome nav izveidojusi nevienu tādu konsultatīvu institūciju, kura uzņemtos zināmu atbildību par šī projekta īstenošanu, par šīm papildu iespējām," stāstīja Klotiņš.

Uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji vēl nesen atgādinājuši, ka jaunā sliežu ceļa apkārtnes attīstība būs pašas Rīgas atbildība. Piemēram, dzelzceļš būs uz estakādēm, tādēļ pašreizējā uzbēruma vietā atbrīvosies brīva telpa. Tajā varētu attīstīt sabiedriskā transporta mezglu un iekārtot, piemēram, velonovietnes.

"Ļoti svarīga ir deputātu līdzdalība. Jo iedzīvotāji ir ievēlējuši domes deputātus un no viņiem arī gaida lielāku atbildību. Arī uzsvēršu, ka tā ir lēmējvaras un izpildvaras kopīga atbildība šo projektu sekmīgi virzīt," sacīja Rīgas domes opozīcijas deputāts.

Taču pozīcija bija pret viņa ierosinājumu, klausot mēram.

“Rīgas dome nevar ne palīdzēt, ne traucēt šim projektam. Būtiskākais ir, kā pilsēta pielāgosies šī projekta realizācijai. Mēs kuru gadu jau strādājam pie katras detaļas, katras nianses, bet veidot vēl vienu darba grupu ir kā sliktākajā anekdotē pēc mūsu jaunākajām tradīcijām Latvijas Republikā,” sacīja Ušakovs.

Klotiņš gan saņēma plašu atbalstu no kolēģiem opozīcijā. Jaunās konservatīvās partijas deputāte Evita Zālīte-Grosa nobažījusies, vai pietiekami tiks uzraudzīta tā projekta daļa, par ko atbildīga pašvaldība.

Debatēs jautājums par domnieku pārstāvniecību lielajā projektā pārgāja arī ģeopolitisku jautājumu apspriešanā, jo no “Saskaņas” deputāta Vadima Faļkova teiktā varēja noprast, ka Latvijai “Rail Baltica” vispār nav vajadzīgs. “Vienotības” deputāts Vilnis Ķirsis ar to skaidroja domes vadības rezervēto attieksmi pret gaidāmajiem sliežu ceļiem.

Debatēs jautājums par domnieku pārstāvniecību lielajā projektā pārgāja arī ģeopolitisku jautājumu apspriešanā, jo no “Saskaņas” deputāta Vadima Faļkova teiktā varēja noprast, ka Latvijai “Rail Baltica” vispār nav vajadzīgs. “Vienotības” deputāts Vilnis Ķirsis ar to skaidroja domes vadības rezervēto attieksmi pret gaidāmajiem sliežu ceļiem: “Manuprāt, patiesais iemesls, kāpēc no Rīgas domes pozīcijas neviens negrib, lai tas izdodas, ir tas, ka “Rail Baltica” pietuvinās Rīgu Eiropā un attālinās to no austrumiem.”

Līdzīgi izteicās arī Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans: “Tiek meklēti pat juridiski attaisnojumi, ka ne tā ir sagatavots dokuments. Juridiskais departaments – liekēžu kantoris – nav spējis trīs nedēļu laikā koriģēt. Šis balsojums skaidri parādīs, kuri Rīgas deputāti vēlas iet Maskavas virzienā un kuri vēlas iet Rietumeiropas virzienā.”

Jāpiebilst, ka projekta īstenotāju uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” Sadarbības un attīstības departamenta direktors Agnis Driksna Latvijas Radio apliecināja, ka sadarbība ar Rīgas domes vadību ir sākta. Līdz gada beigām paredzēts organizēt otru tikšanos.

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 5,8 miljardu eiro apmērā: Igaunijā -1,346 miljardi eiro, Latvijā – 1,968 miljardi eiro, bet Lietuvā – 2,473 miljardi eiro. Latvijas posma nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 393 miljoni eiro.

Šī gada oktobrī Lietuvas parlaments ratificējis starpvaldību līgumu par "Rail Baltica" dzelzceļa savienojuma izveidi, ko šī gada sākumā Tallinā parakstīja visu trīs Baltijas valstu premjerministri. Tādējādi starpvaldību līgumu ratificējuši visu trīs Baltijas valstu parlamenti.

Tāpat oktobrī saņemtas trīs būvatļaujas “Rail Baltica” Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti