Jakrins daļēji piekrita, ka veloceliņš Imanta – Daugavgrīva būs vairāk brīvdienu maršruts. “Visticamāk, cilvēki no Daugavgrīvas, kas strādā centrā vai citos rajonos, ikdienas gaitās diez vai šo maršrutu izmantos,” atzina Jakrins. Viņš gan norādīja, ka šo velomaršrutu varētu izmantot cilvēki, kur strādā un dzīvo Imantā un Daugavgrīvā.
Taujāts, kāpēc šis projekts tiek īstenots, vēl pirms virkne Rīgas apkaimju ar veloceliņiem ir savienotas ar centru, viņš norādīja uz ierobežotiem termiņiem: “Tā kā projekta ilgums, cik ilgi to var izmantot un izbūvēt, ir divi gadi, tad faktiski ir tikai divas iespējas: vai nu to sākt būvēt, vai nolikt plauktā.”
Viņaprāt, racionāls lēmums būtu šo ieceri novest līdz beigām, ja reiz sarežģītais projekts ir izstrādāts. “Ņemot vērā ļoti sarežģīto projektēšanas gaitu un vēl jo sarežģītāku saskaņošanu jebkuriem infrastruktūras projektiem Rīgā, arī šis projekts ir iekavējies par gadu. Un visi veloceliņi tiek secīgi plānoti, projektēti un to gatavības secībā tiek būvēti,” skaidroja Jakrins.
Vienlaikus viņš nepiekrita, ka lēmums par veloceliņu Imanta – Daugavgrīva būtu nepareizs: “Būs cilvēkiem vēlme šo celiņu izmantot. Tas atradīsies pietiekami skaistā vietā. Manuprāt, Imantas iedzīvotāji ir pelnījuši iespēju ar velosipēdu aizbraukt ne tikai uz Jūrmalu, bet arī uz Daugavgrīvu.”
Tiek plānots, ka pēdējie saskaņošanas darbi varētu būt pabeigti tuvāko nedēļu laikā un šī gada vasaras beigās vai septembrī varētu sākt sagatavošanas darbus, bet nākamgad pabeigt.
Jau ziņots par Rīgas domes plāniem ar veloceliņu savienot divus Pārdaugavas mikrorajonus – Imantu un Daugavgrīvu. Iecere paredz par trim miljoniem eiro 12 kilometru garumā izbūvēt brauktuvi riteņbraucējiem. Lai to izdarītu, būs jānozāģē 337 koki.
Gan riteņbraucēji, gan pilsētvides attīstības interesenti kritizē ieceri, jo tāds veloceliņš vispār nav lietderīgs, kamēr nav izveidoti primāri nepieciešamie ceļi.
