Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja būs Daiga Vilsone

Rīgas apgabaltiesai, kurā visbiežāk tiek skatītas summu ziņā apjomīgas civillietas, tajā skaitā maksātnespējas procesi, oficiāli būs jauna priekšsēdētāja. Tieslietu padome pirmdien pēc neierasti emocionālām diskusijām atbalstīja šim amatam pašreizējo priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju Daigu Vilsoni, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums „Panorāma".

Būtisku iespaidu par labu viņas kandidatūrai radīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija, kas diskreditēja iepriekšējās ilggadīgās tiesas vadītājas Sandras Strences reputāciju, - tika pieļauts, ka apgabaltiesas ietvaros darbojās sistēma, kuras dalībnieki mantkārīgos nolūkos pieņem nelikumīgus spriedumus.

Sākotnēji tieslietu ministra Jāņa Bordāna sniegtie paskaidrojumi, kāpēc atkārtotā konkursā viņš no divām finālistēm dod priekšroku nevis piecus gadus tiesu vadījušai Sandrai Strencei, bet gan pašreizējai priekšsēdētājas pienākumu izpildītājai Daigai Vilsonei, nešķita pārliecinoši padomes vadītājam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam. Viņš konkursa komisijas atzinumā saskatīja vairāk plusu par labu Strences kandidatūrai. To neatsverot ministra teiktais, ka Vilsonei bijušas labākas idejas par tiesas attīstību un no labas pārvaldības viedokļa nav vēlams, ka lielākajai no valsts tiesām desmit gadus nemainīsies priekšsēdētāja.

Tad Bordāns minēja iepriekš arī plašsaziņas līdzekļiem atzīto, ka viņa rīcībā nonākusi informācija no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kas met ēnu uz Strences kā vadītājas reputāciju, jo neesot izskausta iespēja atsevišķiem apgabaltiesas tiesnešiem iesaistīties, piemēram, maksātnespējas procesu shēmās.

Ministrs aicināja uzklausīt KNAB pārstāvi un sēdē ieradās biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Tas izraisīja emociju izvirdumu. Manāmi nikns kļuva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeijers, bet Bičkovičs pieprasīja, lai advokāts Bordāns nerīko izrādes. Pretī Bičkovičs saņēma atbildi, ka viņš runā ar tieslietu ministru.

Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne savukārt aicināju Bičkoviču neizturēties pret padomes locekļiem kā pret pirmā kursa studentiem. Pēc ilgām diskusijām, cik tiesīgs ministrs bijis balstīties uz KNAB sniegto informāciju, padomes locekļi aizklātā balsojumā tomēr lēma par ministra priekšlikumu. Deviņi no piecpadsmit dalībniekiem bija par Vilsones kandidatūru, trīs pret, divi atturējās, bet viens nebalsoja. Iepriekš tā rīkoties solīja ģenerālprokurors.

Bordāns Latvijas Televīzijai pauda gandarījumu par balsojuma iznākumu, un asās diskusijas, viņaprāt, pat bijušas vēlamas, jo pierādīja ka cilvēki nav vienaldzīgi. Savukārt savu lēmumu viņš būtu gatavs aizstāvēt tiesā.

Šobrīd ir tikai neilga laika jautājums, lai Vilsone oficiāli stātos amatā. Viņa sola darīt visu, lai KNAB vairs nebūtu pamata apšaubīt tiesnešu godaprātu. Jau ieviesta pilnīga maksātnespējas lietu datorizēta sadale, kas, pēc Vilsonas vārdiem, novērš manuālo lietu sadali, par kuru varētu būt sabiedrības bažas, ka kāda lieta nonāk pie konkrēta tiesas sastāva vai tiek sadalīta necaurspīdīgi. Datorizētajā sadalē ir iestrādāts nejaušības princips, visas lietas tiek sadalītas automātiski, un nav iesaistīts cilvēciskais faktors.

Vilsone arī plāno kadru pārmaiņas, pirmkārt konkursa kārtā izvēloties sev vietniekus un tiesas kolēģiju priekšsēdētājus. Tikmēr ģenerālprokurors Kalnmeijers jau uzticējis vienam no saviem padotajiem izmeklēt KNAB tieslietu ministram sniegtās informācijas pamatotību un apstākļus, kā šī informācija nonākusi pie apgabaltiesas priekšsēdētāja amata konkursa locekļiem. KNAB no komentāriem atteicās, aizņemts pirmdien bija arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti