Rīgai jāmeklē 700 000 eiro septiņus gadus nemaksātai nomai par pašvaldības graustiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, tādēļ Rīgas domei no budžeta Rezerves fonda nāksies tērēt vairāk nekā 725 tūkstošus eiro, jo septiņus gadus pilsēta privātīpašniekam nav maksājusi nomu par kādu zemes gabalu Ventspils ielā. Tur pašvaldībai pieder vairāki veci angāri, ko pilsēta nav ne izmantojusi, ne atsavinājusi vai nojaukusi. Turklāt, iespējams, Rīgai nebūtu tik lielu tēriņu, ja pārskatīt nomas maksu dome būtu piekritusi vēl deviņdesmitajos gados, kad sāka strīdu ar nu jau mirušu iepriekšējo zemes saimnieci.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem uz teju trīs hektārus plašo zemi un vecāku māju Ventspils ielā 38 Pārdaugavā īpašumtiesības atguva nu jau aizsaulē aizgājusī pensionāre Biruta Daila Vaiteniece. Uz zemes atrodas arī pašvaldībai piederošas nolaistas angāra tipa noliktavas. Tā kā jau tolaik Rīgas dome atteicās maksāt nomu, īpašniece nespēja samaksāt Rīgas prasīto nekustamā īpašuma nodokli. Dome pret viņu vērsās tiesā, kur apšaubāmām metodēm nu jau notiesāta tiesu izpildītāja par 2000 latu nodokļa parādu pensionārei atņēma tolaik 100 tūkstošus latu vērto zemi. Īpašumu izsolē iegādājās firma «Hasdo», un interneta meklētāji rāda, ka ar šo īpašumu saistīti aizdomīgi degšanas un citi gadījumi. Pirms 15 gadiem «Hasdo» Rīgai par tās noliktavām sāka prasīt nomas maksu 10 procentu apmērā no kadastrālās vērtības.

Pirmos divarpus gadus dome centusies kārtot būvju privatizācijas procesus, Latvijas Radio pavēstīja Pārdaugavas izpilddirekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja Anita Smiltiņa. Tomēr tiesa arī galējā instancē lēma, ka Rīgai jāmaksā noma tikai par nepilniem diviem hektāriem zemes. Kopā ar tiesas izdevumiem un advokātu honorāriem Rīgai savā makā jāatrod vairāk nekā 725 tūkstoši eiro. Firmas «Hasdo» īpašnieks Jevgēnijs Prohožijs par zemes ieguves procesu un tiesvedībām ar mirušās pensionāres ģimeni runāt negrib.

Rīgas domē nevar skaidri atbildēt, kāpēc uz svešas zemes tik ilgi nav nojaukti teju grausta stāvoklī esoši angāri, kas pašvaldībai nemaz nav nepieciešami. Rīga par to iznomāšanu šajos gados iekasējusi 184 tūkstošus eiro, kas ne tuvu nesegs tiesas piespriestos 725 tūkstošus. Izpilddirekcijas juriste Smiltiņa gan teic, ka nu angārus nojauks.

Kā Latvijas Radio informēja Rīgas domes Finanšu departamentā, šā gada budžetā par svešas zemes nomu ieplānots nepilns pusotrs miljons eiro. Vēl divarpus miljoni eiro maksājami par ēku un telpu nomu.

Kā informē Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvis Andris Konošonoks, Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā zemes nomas izdevumi paredzēti 1,46 miljoni eiro, kur lielākā daļa līdzekļu Īpašuma departamenta budžetā - 1,3 miljoni eiro - paredzēti piespiedu nomas attiecībām ar zemes īpašniekiem gadījumos, kad pašvaldības izglītības, sociālā vai kultūras iestāde atrodas uz privātīpašnieka zemes. Pārējie zemes nomas maksājumi tiek veikti SIA “Rīgas nami”.

No kopējiem pašvaldības izdevumiem “Ēku, telpu īrei un nomai”, kas 2016.gadā paredzēti 2,5 miljonu eiro apmērā, pašvaldības SIA “Rīgas nami” nodrošina pakalpojumus un telpas pašvaldības iestādēm par vairāk kā 0,6 miljoniem eiro, sporta skolu maksājumi sporta infrastruktūras nomai 0,6 miljoni eiro, piemēram, ledus halles, Olimpiskais sporta centrs, nometnes ārpus Rīgas, skaidro Konošonoks. Savukārt kultūras iestāžu maksājumi par Jūgendstila muzeju un telpām pasākumiem ir 0,2 miljoni eiro.

Mazākos apjomos nomas attiecības veidojas, arī nodrošinot optisko un bezvadu tīklu antenu izvietošanu, videokameru infrastruktūras nodrošināšanu, ''Rīgas gaismai'' par luksoforu izvietošanu un infrastruktūras nodrošināšanu un izpilddirekcijām par atsevišķu “bezsaimnieka” pašvaldībai piekrītošo objektu apsaimniekošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti