Rīgā velosipēdistiem vieglāk braukt nav kļuvis

Šogad septiņu mēnešu laikā uz Latvijas ceļiem bojā gājuši septiņi velobraucēji - tikpat, cik pērn visa gada laikā. Pēc velobraucēju teiktā, viņiem dažkārt nākas pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, lai izdzīvotu. Visasāko kritiku saņem galvaspilsētas veloinfrastruktūra. Tomēr izrādās, ka arī paši riteņbraucēji ne vienmēr zina, kā pareizi pārvietoties par pilsētas ielām.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju laiku pa laikam pārvietojas ar velosipēdu. Bet tikai 10% to izmanto regulāri. Viens no iemesliem – sarežģītās attiecības ar pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Kaut gan, ja ievēro visus noteikumus, tad arī vietas uz ceļa jāpietiek visiem. Bet vai velosipēdisti zina noteikumus? LTV eksperiments rāda, ka velobraucēju sekmes ir dažādas: dažs no 10 jautājumus pareizi atbildi uz deviņiem, cits tikai uz pusi.

Velobraucēji atzīstas, ka dažkārt redz, ka ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj paši divriteņa transporta vadītāji un veido ārkārtas situācijas. “Stāv uz veloceliņa gan gājēji, gan riteņbraucēji un zvana pa telefonu vai kārto visādas lietas. Tas traucē vairāk,” novērojis Maksims. Ģertrūde piezīmē, ka “neviens īsti neievēro noteikumus”. “Es parasti izvēlos vairāk braukt pa veloceliņiem,” viņa norāda.

Bet statistika nav iepriecinoša. Pērn Latvijā tika reģistrēti 876 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīti velosipēdisti. Cietuši 586 cilvēki, un septiņi velobraucēji gāja bojā. Salīdzinājumam – šajā gadā tikpat bojāgājušo jau septiņu mēnešu laikā. Acīmredzami, ka lielākas briesmas velobraucējiem sagādā autovadītāji. Tas ir nepareizās veloinfrastruktūras dēļ, pārliecināti Latvijas Riteņbraucēju apvienībā.

Automašīnu un velosipēdu kustība nav sadalīta, līdz ar to nav brīnums, ka divu un četru riteņu braucēji nevar sadalīt ceļu. Līdz Eiropas velogalvaspilsētām – Amsterdamai un Kopenhāgenai Rīgai vēl tālu.

“Tas, kas ir uztaisīts, tas ir ārkārtīgi nekvalitatīvs. Principā infrastruktūrai ir jābūt tur, kur viņa nepieciešama cilvēkiem, viņai ir jābūt ļoti kvalitatīvai, un tad arī pats par sevi notiks,” klāsta velosatiksmes eksperts Viesturs Silenieks. “Ja ceļa galā izvietotas trepes, kāpnes, tad ir skaidrs, ka neviens ar mašīnu tur nebrauks, bet riteņbraucējiem tādu infrastruktūru taisa,” viņš skaidro.

Rīgas domē informē, ka veloinfrastruktūras projektēšanā ar riteņbraucēju apvienību konsultējas tikai strīdu situācijās, jo vispār satiksmes departaments zina labāk, kādus tehniskus risinājumus izmantot, saka Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

“Par kaut kādu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu neatbilstību ir jāskatās katrs konkrēts gadījums atsevišķi, jo mūsu ieskatā visi šis te gan velo, gan velo joslu, gan citu ar velo saistītu risinājumu ieviešana tika veikta noteiktā kārtība, saskaņojot gan ar mums, gan ar ''Latvijas Valsts ceļiem'', pietiekami kompetenti izvērtējot šos risinājumus. Jā, varbūt atsevišķās vietās varētu  būt problēmas ar fiziskām iespējām, teiksim, ceļuzīmju izvietojumu vai marķēšanu,” norāda Valpēters.

Tuvākie departamenta plāni – veloceliņu projektēšana Centrs-Ziepniekkalns un Imanta- Daugavgrīva. Bet vēlāk, Centrs-Pļavnieki.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti