Ziemassvētku sajūta ir retums, tomēr to noķert izdevies kundzēm, kas apmeklē kultūras pasākumus, bet citi bez sniega cer, ka to atnesīs līdzi svētku mielasts.
"Mums Ziemassvētki ir 7. janvārī, tad arī būs svētku pusdienas un vakariņas, kā arī dāvanas, jo esam pareizticīgās," smejot saka divas draudzenes pensionāres Jekaterina un Ņina. Tagad mums ir vienkārši brīvdienas, viņas saka. Tās dāmas izmantojušas, lai apmeklētu arī Mihaila Čehova Krievu teātra izrādes. Tomēr viņas atzīst, ka Ziemassvētku sajūta ir gaisā un gribētos, lai tik priecīgi būtu dvēselē biežāk. Tāpat arī draudzenes Maruta un Velta atnākušas uz koncertu, ko iesaka arī darīt citiem. Viņas piebilst, ka svētkos apmeklēs baznīcu.
Einārs vēl Ziemassvētku priekšvakarā pērk siltas un pelēkas vilnas zeķes. Tās dāvanā saņems ārzemju viesis, kas ieradies ciemos. Viņš tiks lutināts arī ar īpašu mielastu, lai gan eglītes Ziemassvētkos šogad nebūs. „Cepšu cūku un štovēšu kāpostus (..) Pagājušajā gadā vēl izdevās sevi piemānīt ar Ziemassvētku sajūtu, šogad noteikti nav. Sajūta ir tāda, it kā būtu marts, nevis decembris," saka Einārs.
Nika un Romija vēl tikai gatavojas svētku svinēšanai, tā paredzēta ar draugiem un radiem. Saplānota Ziemassvētku maltīte un vēl arī jāatrod dāvanas: tās būšot vienkāršas. Viņas stāsta, ka Ziemassvētki ir ģimenes svētki. „Ziemassvētki - tā ir ģimene, kad visi apsēžas pie galda un runā kaut ko. Pie drauga, kura mēs braucam, mēs braucam tikai reizi gadā, tāpēc ir forši tā pasēdēt un parunāties," saka Romija.
Bet Renārs vēl darbā, pie karuseļa, kur riņķī griežas bariņš bērnu. Viņš sagaidīs savu draudzeni, kuru apsveiks svētkos, bet pagaidām vēl svētku sajūta viņu atradusi nav. To viņš cer sagaidīt mājās.
Cilvēki meklē dāvanas, gatavojas svinībām, tomēr lielākā daļa atzīst, ka svinēs svētkus vienu dienu. Pārējās brīvdienas tiks izmantotas kā brīvdienas. Uzrunātie gan ir tie ļaudis, kas 24. decembrī atrodas Rīgā un nav aizmukuši no pilsētas uz laukiem.
