Tiek paredzēts, ka streika laikā būs lielāks pacientu pieplūdums slimnīcu uzņemšanas nodaļās un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kā arī dežūrārstu dienestā. Tāpēc Veselības ministrija vērsusies ārstniecības iestādēs, kā arī Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē ar lūgumu apzināt situāciju ar rezidentu piesaisti slimnīcu nodaļām, norādīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš skaidroja, ka ārstam rezidentam ir tiesības nodarboties ar diagnostikas, profilakses un ārstniecības jautājumiem, kas ļauj viņiem pildīt dežūrārstu funkcijas. “Ņemot vērā, ka šie ārsti rezidenti, turpinot strādāt ārstniecības iestādēs, kur viņi iziet rezidentūru, viņiem tiek nodrošināta sertificētu ārstu uzraudzība. Tādā veidā, ņemot vērā potenciālo pacientu skaita pieaugumu slimnīcās, ārstniecības iestādes var pārplānot savu darbu un rezidenti var tikt novirzīti tieši darbam slimnīcu uzņemšanas nodaļās,” skaidroja Šneiders.
Pašlaik būtiska problēma ir informācijas trūkums par to, cik daudz ģimenes ārstu streikos. Tas apgrūtina plānošanu, lai varētu aktivizēt citus resursus, norāda ministrijas pārstāvis.
Šādā situācijā paši rezidenti jūtas kā streiklauži. “Esam uzlikti par plāksteriem šī ielāpa aizlīmēšanai. Ja ģimenes ārsti cīnās par visu veselības budžeta palielināšanu, mēs jau iekšēji viņus arī atbalstām. Un, ja mēs piekrītam pildīt viņu funkcijas, mēs ētiski jūtamies, ka neatbalstām ģimenes ārstus,” saka rezidents internists Kārlis Rācenis.
Viņš skaidro - gadījumā, ja rezidenti atteiktos no šādas “plāksteru” funkcijas, viņiem pašiem būtu jāpiesaka streiks. Viņš gan kopējo rezidentu nostāju paust nevarēja, taču pēc novērojumiem secina, ka rezidenti nevēlas ģimenes ārstu streika laikā pildīt šos pienākumus.
Turklāt rezidentiem nav tiesību veikt virkni lietu, ko dara ģimenes ārsts, piemēram, nevar izrakstīt kompensējamo medikamentu receptes, nosūtījumus pie citiem speciālistiem vai darba nespējas lapas. “Mēs esam akūtās situācijās gatavi palīdzēt pacientiem un veikt šķirošanas darbu, bet veikt ģimenes ārstu funkcijas nav iespējams,” saka Rācenis.
Ziņots, ka sākot no 3.jūlija, kad streiku sāks ģimenes ārsti, šie mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.
Pagaidām nav zināms precīzi, cik ārsti piedalīsies streikā, bet uz streiku aicināti visi vairāk nekā 1700 Ģimenes ārstu asociācijas biedri, un arī Lauku ģimenes ārstu asociācija solīja streiku atbalstīt.
