Šogad rezerves karavīriem Latvijā plānotas 12 mācības, iesaistot ne tikai kājniekus, bet arī gaisa un jūras spēkus. Rezerves karavīri ir no profesionālā dienesta atvaļināti cilvēki, un komandieri neslēpj, ka to fiziskās spējas un profesionalitātes līmenis ir ļoti atšķirīgs, tieši tāpat arī viņu motivācija piedalīties šajās mācībās.
“2008.gada decembrī mani atvaļināja, tad es gribēju dienēt. Tagad pēc astoņiem gadiem es atbraucu no ārzemēm, saņēmu pavēsti, ka jāierodas, bet vairs nav nekādas vēlmes un atdeves dienēt. Es nākamreiz, iespējams, samaksāšu to sodu,” stāsta rezerves karavīrs Reinis Rudzītis.
Par izvairīšanos no rezerves karavīru mācībām atbilstoši likumdošanai var sodīt ar naudas sodu. Mācību organizatori uzsver, ka rezerves karavīriem būtu jāmaina attieksme un jāsaprot, ka šobrīd, atbilstoši politiskajai situācijai, viņi valstij ir nepieciešami.
“Ja būvējam Latvijas valsts labklājību, tad mums jāspēj tā aizsargāt. Viena no šīm spējām ir tieši rezerves karavīru apmācība un Zemessardzes attīstība, iesaistot arvien vairāk Latvijas pilsoņu,” stāsta Zemessardzes brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš.
Mācību mērķis ir atsvaidzināt rezerves karavīru zināšanas, piemēram, šaušanā, kaujas taktikā un citās lietās. Kopumā uz visām šogad paredzētajām mācībām uzaicināti 966 rezerves karavīri, taču NBS norāda, ka reāli tajās no aicinātajiem varētu piedalīties tikai trešā daļa. Līdzīga situācija jau tika piedzīvota pagājušajā gadā notikušajās mācībās.
“Karavīri nav gatavi pieņemt to, ka pēc atvaļināšanās karavīrs vienmēr paliek karavīrs un viņam jābūt gatavam atgriezties dienestā. Acīmredzot esam par to maz runājuši,” atzīst aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
NBS atzīst, ka apziņošanas sistēma jāpilnveido. 31 rezerves karavīrs uz mācībām nav ieradies attaisnojošu iemeslu dēļ.
Rezerves karavīru mācības plānots rīkot arī turpmākajos gados, un organizatori uzskata, ka pakāpeniski tās kļūs par sabiedrībai pašsaprotamu lietu, līdz ar to rezerves karavīru dalība tajās pieaugs.
