Bartaševičs nedēļas sākumā kārtējā preses konferencē, gan dažas dienas pirms tam televīzijas tiešraidē izteica neapmierinātību ar esošo kvotu sistēmu un neskaidrajiem kvotu sadales principiem.
Aģentūra LETA ziņoja - lai gan Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji ir teikuši, ka Saeimas ''deputātu kvotas" nākamā gada budžetā bija aptuveni 20 miljoni eiro, šī summa bijusi lielāka - ap 28 miljoniem eiro, aplēsis izdevums "Ir".
Pērn, skatot 2016.gada budžetu, deputātu kvotām nolēma atvēlēt aptuveni divus miljonus eiro.
“Neskatoties uz to, ka kvotas eksistē jau gadu desmitiem, mēs tagad sastapāmies ar jaunu parādību, jau ne kvotas dala, bet diezgan lielas summas, un pēc nezināmiem principiem,” šonedēļ pauda Bartaševičs.
“Pieņemsim, mēs ļoti labi zinām, ka Kurzemes gals tika atbalstīts daudz stiprāk nekā Latgale. Labi, Rēzekne saņēma kaut kur pie miljona dažādos veidos, bet Daugavpils pavisam palika apdalīta. Un jautājums palika atklāts, kāpēc ne visām pašvaldībām tāda labvēlība? Protams, ka parlaments ir tiesīgs pieņemt tādus lēmumus, tomēr parlaments skaitās visas Latvijas pārstāvis, un viņam jādomā, man liekas, par visu Latviju,” sacīja Bartaševičs.
Rēzeknei piešķirts finansējums 800 000 eiro apmērā olimpiskā centra būvniecības projekta darbiem, kā arī 200 000 Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, kuras plānos ir būvēt jaunu dienesta viesnīcu. Piemēram, Ventspilij iedalītā summa no deputātu kvotām ir aptuveni 11 miljoni eiro - šī summa ir līdzvērtīga trešdaļai Rēzeknes pilsētas gada budžeta, tādēļ atklāts paliek jautājums par šī finansējuma piešķiršanas principiem un arī naudas līdzekļu apjomu.
Bet Daugavpils palikusi bez finansējuma no deputātu kvotām.
Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis sprieda, ka koalīcijas partijas bieži vien vienojas par kvotu sadali, bet deputāti sniedz priekšlikumus, arī skaidri zinot, ka tos noraidīs, vienkārši, lai parādītu vēlētājiem, ka viņi kaut ko dara.
Lai gan abu pilsētu mēri pārstāv dažādas partijas, Aleksandrs Bartaševičs – “Saskaņu”, bet Jānis Lāčplēsis – Latgales partiju, kopīgais abu pilsētu galvu secinājums ir tāds, ka kvotu līdzekļus būs iespējams novirzīt uz Rēzeknes un Daugavpils pašvaldībām, kad pilsētas mēru pārstāvētās partijas tiks pie teikšanas valdībā.
“Tagad tie principi, ka nekādu principu nav, tas ir galvenais princips. Un saņem lielāku finansējumu tas, kas ir pie varas. Vienīgais ceļš, lai “Saskaņa” kļūtu par valdības dalībnieku,” sacīja Bartaševičs.
Pilsētas mērs arī minēja, ka daudzām pašvaldībām kvotu finansējums ir vienīgais veids, kā realizēt savus projektus, sevišķi mazākajās Latvijas pašvaldībās.
Atklāts paliek jautājums arī par Jāņa Lāčplēša pieminēto “vēlētāju mānīšanu” un iepriekš sagatavotajiem atbalstāmo un neatbalstāmo projektu sarakstiem.
