Rēzeknes mazākumtautību skolas: Sabiedrība nav gatava mācībām latviski

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir plāns, kas nosaka mazākumtautību skolu pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, ne bilingvāli, kā tas ir šobrīd. Šajā mācību gadā 12.klases centralizētajos eksāmenos skolēniem būs jāatbild vien latviski. Savukārt pēc trim gadiem vidusskolas posmā visam mācību procesam jānotiek būs valsts valodā. Arī pamatskolas un pirmsskolas posmā paredzēts pakāpeniski pāriet uz latviešu valodu. Šādu ieceri piesardzīgi vērtē Rēzeknes mazākumtautību skolas, uzskatot, ka šādam solim nav gatava sabiedrība.

Rēzeknes 2.vidusskola ir viena no pilsētas mazākumtautību skolām. Skolas gaiteņos lielākoties dzirdēt var krievu valodu, tajā cits ar citu sarunājas skolēni, skolotāji un tehniskie darbinieki. Izglītības iestādē mācās vairāk nekā 520 skolēnu. Viņu vidū arī 11. klases skolniece Liāna Gaspare.

“Mēs bilingvāli mācāmies latviešu un krievu valodā. Ja nesaprotam latviešu valodā, mums stāsta krieviski," Liāna stāsta, kāda valodā mācās. Liāna savā ģimenē sarunājas krievu valodā. Latviski runā stundu laikā un ar draugiem.

Jautāta, vai piekristu, ja mācības būtu tikai latviešu valodā, Liāna atzīst: "Domāju, ka nē, jo, kad es nesaprotu latviski, labi, ka man pasaka krieviski, un tad es visu saprotu."

Šobrīd mazākumtautību skolās vidusskolas posmā, kā nosaka prasība, 40% mācības notiek krieviski un 60% - latviski. Tomēr, kā paredzēts IZM plānos, no 2020.gada vidusskolā visiem vispārizglītojošajiem priekšmetiem jābūt pasniegtiem latviešu valodā, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Tam nepiekrīt Rēzeknes 2.vidusskolas direktors Igors Sergejevs.

“Es saprotu, ka mēs dzīvojam Latvijas valstī un latviešu valodas lomu vajag stiprināt, bet jautājumu par izglītību tikai valsts valodā, es domāju, ka nedrīkst forsēt nekādā gadījumā.

Tas varbūt pēc desmit gadiem, jā, saprotu, uz doto brīdi, tas nevar būt, ka izglītības process ir tikai valsts valodā”, norāda Rēzeknes 2.vidusskolas direktors Igors Sergejevs.

Valsts centralizētie eksāmeni mazākumtautību skolās ir valsts valodā, tomēr skolēni eksāmenā varēja atbildēt arī krievu valodā. Šobrīd vairs tā nevarēs. Tam, ka jau šajā mācību gadā 12. klases skolēniem centralizētajos eksāmenos jāatbild tikai latviešu valodā, direktors neiebilst. Tomēr viss mācību process valsts valodā tik ātri nedrīkst būt.

Kāpēc to nevar ātrāk, skola nav gatava, skolēni nav gatavi? "Es domāju, ka sabiedrība nav gatava vispirms, skolēni gatavi, es tā domāju," piebilda Sergejevs.

Arī Rēzeknes 3.vidusskolā, kas ir mazākumtautību skola, izteikti jūtama bilingvālā vide. Jautājot skolēnam, kur atrodas direktores kabinets, viņš jautājumu latviski saprot, bet atbild krieviski. Skolas direktore Kristīne Ustinova, uzsver, ka skolēniem šādi esot vieglāk arī stundu laikā

 Ja jautā latviski, viņi var atbildēt krieviski. Ja mācības vidusskolas posmā jau pēc trim gadiem būs tikai valsts valodā, tas direktori uztrauc.

“Protams, mani uztrauc, cik kvalitatīvas zināšanas mēs spēsim dot, ja mēs viņas dosim tīri tikai latviski. Ir priekšmeti, kurus mēs pasniedzam latviski, ir, kur strādājam bilingvāli, ir tādi, kur tikai krievu valodā. No pedagogu puses mēs esam gatavi, protams, būs sarežģītāk bērniem," atzīst Rēzeknes 3.vidusskolas direktore Kristīne Ustinova.

Direktore uzskata, ka jau šobrīd ir veiksmīgs risinājums, kad mācības notiek bilingvāli. Viņasprāt, lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju uz latviešu valodu ir rūpīgi jāpārdomā. Tas vispirms esot jājautā skolēnu vecākiem.

3 komentāri
Anonīms lietotājs 18922
Rēzeknes 2.vidusskolas direktors Igors Sergejevs gvelž muļķības. Pospadomju domāšana, kuru viņš popularizē savā skolā (zinu no personīgās pieredzes). Cik ilgus gadus jau jānotiek mācības bilingvāli, bet realitātē šajā skolā kā mācība PSRS laikā, tā arī turpina šobrīd - visi runā tikai un vienīgi krieviski, kā arī tiešā un netiešā tekstā popularizējot un atbalstot partiju "Saskaņa" (zombē jauno paaudzi). Parunājiet ar tās skolas absolventiem,ļoti daudzi (ja ne lielākā daļa) pilnībā nepārvalda latviešu valodu. Un tagad viņš vēl gvelž, ka skola nav gatava. Tad kur Tu biji un ko darīji visus šos gadus? Atstāj amatu un dod vietu domājošiem un uz Latvijas valsti orientējošiem cilvēkiem.
Anonīms lietotājs 18666
30 gadi ir pagājuši kopš neatkarības atjaunošanas! Vēl ilgāk gaidīt būtu nevis vienkārši naivi, bet pavisam idiotiski. Tā sabiedrība diemžēl ar katru gadu paliek tikai negatavāka.
F. M. Luder
Absolūtas muļķības! Nevis sabiedrība nav gatava, bet gatava nav konkrēta sabiedrības daļa - Homo sovieticus. Tā ir nelojāla un Latvijai naidīga sabiedrības daļa, kura tam gatava nebūs NEKAD. Un tikai un vienīgi ideoloģisku apsvērumu dēļ, jo noskaņota tā ir uz cita, "russkij mir" impērijas atjaunošanas, viļņa.
Pievienot komentāru
Latvijā
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti