Rēzeknē dabas sargi apgūst drona vadību teritoriju uzraudzībai

Rēzeknes novadā iegādāti divi droni, viens paredzēts jauniešu aktivitātēm, bet otru – Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki izmantos ūdenstilpju un citu grūti pieejamu teritoriju uzraudzībai. Šonedēļ vairāku dienu garumā speciālisti piedalījās teorētiskās un praktiskās apmācībās par bezpilota lidaparātu vadību, drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu, lai jau šovasar šo robotu priekšrocības izmantotu.  

Bezpilota lidaparātu uzbūve, vadības īpatnības un noteikumi par drošu lidojumu ir tikai daži no teorijas pamatiem, ko trīs dienu apmācībās apguva Rēzeknes novada vides, jaunatnes lietu, būvdarbu un citu nozaru speciālisti. Lai arī dronu izmantošana ikdienā kļūst arvien pieprasītāka, vēl joprojām ir vairāki darbības principi, kam nepieciešami uzlabojumi, piemēram, vēlams krietni pagarināt lidojuma laika garumu, kas šobrīd vidēji ir tikai 30 minūtes.

Tālvadības gaisa kuģu apmācības nodaļas vadītājs  Ilmārs Ozols stāstīja, ka  droni darbojas uz litija polimēra baterijām, kuru darbības laiks ir ierobežots.

“Protams, gaidām, kad būs tādi sensori, kas ļaus pašam bezpilota gaisa kuģim gaisā ieraudzīt un izvairīties no šķēršļiem. Kaut arī šobrīd jau tādas sistēmas parādās, tās joprojām ir izstrādes procesā. Gaidām, kad atļaus lidojumus tālāk, pieņemsim, par 500 metriem, kāds šobrīd ir ierobežojums,” stāstīja Ozols.

Daudzi apmācību dalībnieki līdz šim bezpilota gaisa kuģu vadību apguva pašmācības ceļā. Tomēr ar šāda veida tehnoloģijām svarīgi rīkoties profesionāli. Tāpēc papildus teorijai, apmācībās izveidota vienkārša šķēršļu josla, kur stiprināt praktiskās iemaņas.

Lielākoties pārkāpumu un avāriju vaininieki visbiežāk gan nezināšanas dēļ ir paši cilvēki, nevis lidaparāti.

Drošības nolūkos ieviesti vairāki noteikumi, piemēram, ārpus Rīgas robežām lidojumi ar dronu augstāk par 120 metriem ir aizliegti.

“Gluži lidot visur, kur mēs gribam, filmēt un pēc tam publicēt internetā, to mēs nedrīkstam. Mēs nedrīkstam lidot tuvu svešiem cilvēkiem, tiem, ar kuriem neesam sarunājuši, ka šāds lidojums notiek. Un tas attālums ir 50 metri. Šobrīd pēc noteikumiem mēs nedrīkstam pie kaimiņa lidināties un biedēt viņu,” ierobežojumus uzskaitīja Ilmārs Ozols.

Rēzeknes novada Jaunatnes lietu speciālists Jānis Šaudiņš savukārt skaidroja, ka praktiski visa Latvijas teritorija ir sadalīta pa aviācijas zonām, un ir jāskatās pēc kartēm, kurās zonās drīkst lidot bez īpašas saskaņošanas, kurās nedrīkst.

Nedrīkst lidot militāru objektu tuvumā nedrīkst, to drīkst, tikai ja ir saskaņojums,  piebilda Šaudiņš.

Šobrīd Rēzeknes novadā iegādāti divi droni. Viens - videofilmas izveidei par Rēzeknes novada jaunatni un pasākumu filmēšanai, otrs sadarbībā ar Zivju fondu – ūdenstilpņu apsekošanai un uzraudzībai.

Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis skaidroja, ka ne visur pārvaldes darbinieki var piebraukt ar laivu, ne vienmēr tam ir laiks, lai laistu laivu nost, ātrāk ir paņemt šādi dronu, uzlidot virs ezera, virs upes, “un vizuāli jau var redzēt, kur ir kāds pārkāpuma rīks, un tad jau izsvērt lietderību, iet vai neiet”.

“Tas ietaupa mūsu laiku un resursus,” norādīja Vasiļevskis.

 Apmācībās apgūto īstenot dzīvē iecerēts jau šajā vasarā un papildus darbam ar jauniešiem un pastiprinātai maluzvejniecības kontrolei, iegūto bezpilota lidaparātu foto un video materiālu izmantot arī tūrisma attīstībā.

Iesaki šo rakstu
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti