Bruņoto spēku attīstība un kaujas gatavība iespējama tikai ar laikus iegādātu aprīkojumu un nodrošinājumu, tāpēc ir īpaši svarīga tālredzīga armijas vajadzību plānošana un šīm vajadzībām atbilstoša iepirkumu sistēma, uzsver revidenti.
Turklāt tas ir svarīgi, kad būtiski pieaudzis aizsardzības jomas finansējums, kas šogad sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta jeb 576 miljonus eiro, un Latvijai jāprot pieejamo finansējumu izmantot gudri.
Karavīru nodrošinājums un apgāde ir kritiski svarīgi jebkuru mērķu izpildei, un efektīva nodrošinājuma un apgādes sistēma ir viens no valsts militāro spēju stratēģiskiem resursiem, bet neefektīva sistēma var kavēt militārās stratēģijas īstenošanu neatkarīgi no tā, kādi līdzekļi tiek ieguldīti.
Iepirkumi atsevišķo vienību vajadzībām, bez stratēģiskā redzējuma
Līdz šim Aizsardzības ministrija (AM) galvenokārt grozīja iepirkumu procedūras, mazāk uzmanības veltot nodrošinājuma plānošanai ilgtermiņā, un rezultātā nozarē nav izpratnes par ilgtermiņa plānošanas nozīmi.
Aizsardzības jomas iepirkumos joprojām vairāk koncentrējas uz konkrēta gada iepirkumiem un finansējuma apguvi, informāciju par armijas vajadzībām iegūst no konkrētām vienībām jeb “no apakšas uz augšu”, nevis balsta uz stratēģiskā līmeņa izpratni par armijas attīstību un vajadzībām.
Šādā veidā ir grūti prognozēt kopējās vajadzības un pārvaldīt pieejamo finansējumu, norāda Valsts kontrole.
Turklāt aizsardzības jomā spēju attīstība saistīta ar apjomīgiem iepirkumiem, kas paredz ilgtermiņa saistības, tādēļ svarīga plānošana ilgtermiņā un līdzekļu prognozējamība, pretējā gadījumā ieguldījumus var zaudēt. Piemēram, krīzes gados nebija iespējams turpināt par 4,4 miljoniem eiro iegādātās raķešu sistēmas apkopi, un līdz ar to sistēma nebija izmantojama.
Tagad finansējums pieaudzis, bet aizvien ir matemātiska pieeja, aizsardzības jomas finansējumu koriģējot atbilstoši izmaiņām IKP prognozēs. Tā, piemēram, 2017.gadā šīs prognozes koriģētas par 24 miljoniem eiro mazāk un nācās pārskatīt pasākumus militāro spēju attīstībai.
Līdz šim AM nepievērsa uzmanību plānošanas principu izveidei, un nozarē nav izpratnes par ilgtermiņa plānošanas nozīmi, tāpēc nepieciešama domāšanas maiņa, lai noteiktu armijas vajadzības stratēģiskā līmenī, norāda Valsts kontrole.
Ministrijas uzdevums jau kopš 2003. gada ir izveidot vienotu valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmu, kopš 2010.gada - vienotā valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes pamatnostādnes, bet aizvien vienīgais plānošanas dokuments šajā jomā ir 2003.gada NBS komandiera koncepcijas.
Tāpēc Valsts kontrole iesaka Aizsardzības ministrijai uzlabot NBS nodrošinājuma plānošanu ilgtermiņā, nosakot principus arī prioritāšu un neatliekamo vajadzību noteikšanai un paredzot, kā novērtēt armijas sasniegto nodrošinājuma līmeni.
NBS no iepirkumiem neatslogo
Iepirkumu procesi ir apgrūtināti un neefektīvi, revidenti atklāja iepirkumos formālas birokrātiskās darbības un fokusēšanos uz procesu, nevis motivāciju sasniegt rezultātu.
Valsts kontrole jau 2008. un 2009. norādīja uz nepieciešamību uzlabot armijas nodrošinājumu, bet Aizsardzības ministrijai ar līdzšinējām reformām nav izdevies panākt būtiskus uzlabojumus.
2010.gadā izveidota centrālā iepirkumu iestāde - Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, taču tas nekļuva par kompetences centru un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aizvien nav atslogoti no iepirkumiem – 40% no visiem iepirkumiem notiek decentralizēti konkrētajās vienībās, un 30% centralizēto iepirkumu aizvien ir NBS atbildība, kas savukārt prasa iepirkumu ekspertu kompetenci, bet karavīriem ir citi uzdevumi, atgādina Valsts kontrole.
Turklāt NBS sekmīgi pabeidz 79% iepirkumu, bet centrs – 63% iepirkumu.
Valsts kontrole secina, ka centrs nav nodemonstrējis profesionalitāti un kompetenci, tas pietiekami neiedziļinās iepirkumu būtībā.
Valsts kontrole iesaka centralizētajai iepirkumu iestādei noteikt sasniedzamus darba rezultātus, kas atbilstu aizsardzības spēju attīstībai, nevis tikai iepirkumu procesiem.
Neizmanto speciālo likumu un “čammājas” gadiem
Jau kopš 2011.gada ir spēkā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, taču par to aizvien trūkst zināšanu un to izmanto mazāk nekā 5% gadījumu, un acīmredzami militāra aprīkojuma iegādei aizvien piemēro civilo procedūru – publisko iepirkumu likumu, un tikai jau iepirkuma laikā nonāk pie lēmuma par speciālā likuma piemērošanu. Kamēr tas notiek, armija savlaicīgi nesaņem vajadzīgo.
Īpašais regulējums ļauj uzreiz izvēlēties drošus un uzticamus piegādātājus, veidojot starpvalstu sadarbību ar bruņotajiem spēkiem.
Turklāt Valsts kontrole atklāja tendenci, ka pat nelielu sarežģījumu dēļ iepirkumus pārtrauc, kas ir “ērts risinājums”, bet tas noteikti nav labvēlīgs NBS.
Būtiski iepirkumi ir kavējušies pat tad, kad bija visi priekšnosacījumi ātrai efektīvai to norisei. Piemēram, antenu sistēmas NBS sakariem pirka 11 mēnešus, jo izvēlējās piemērot nepareizu regulējumu.
Karavīru būtisko ekipējumu iegāde ilga 15 mēnešus iestāžu neefektīvas sadarbības dēļ, svarīgas munīcijas iegāde – 4 gadus, NBS sakaru ierīču akumulatoru iepirkums – 3 gadus iestāžu neefektīvas sadarbības dēļ.
Turklāt nevienai iestādei nav pilna atbildība par iepirkumu, un dalīta atbildība ļauj neiedziļināties tā būtībā.
Tāpēc Aizsardzības ministrijai jānovērš šķēršļi procesos un iestāžu sadarbībā, bet NBS jāuztur interese par iepirkuma rezultātu. Valsts kontrole arī aicina plašāk izmantot speciālo regulējumu un attīstīt speciālistu kompetenci šajā jomā.
Aizsardzības ministrija kopumā 21 Valsts kontroles ieteikumu sola ieviest līdz 2021.gadam.
Aizsardzības ministrija arī sola jau drīzumā organizēt īpašas apmācības konkrētiem darbiniekiem, un priecājas, ka revīzijā nav atrasts neviens likuma pārkāpums.
“Primāri mēs līdz šim koncentrējāmies uz likumības ievērošanu, kas arī lielai sabiedrības daļai interesē, un arī tas, lai būtu mūsu iepirkumi maksimāli caurskatāmi. Es pats tikos ar Valsts kontroli, un mums bija arī vairākas tikšanās ar iepirkumu speciālistiem. Mēs izrunājām un, protams, mums ir arī plānots seminārs kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju,” Latvijas Radio pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Savus ieteikumus tāpat Valsts kontrole iesniegs trīs Saeimas atbildīgajās komisijās, un pašlaik padziļināti vērtējot Zemessardzes izdevumus.
Līdztekus bruņotie spēki sākuši īpaša nodrošinājuma virsnieku apmācību kursu. Nākotnē šie speciālisti varētu tikt nodalīti īpašā struktūrā.
