- Iedzīvotāju skaits Višķos būtiski sarucis
- Attīstību ietekmēja lauksaimniecības skolas liktenis
- Pagasta dzīvi nosaka ministriju un ierēdņu lēmumi
- Vietējie cer uz attīstību
Višķi ir viens no 19 Daugavpils novada pagastiem, šī teritorija bija apdzīvota jau 6.gadsimtā. Pateicoties poļu muižniekiem Moļiem, kas tur uzcēla muižu, un ģeogrāfiskajam izvietojumam pie Varšavas - Pēterburgas ceļa, kā arī tam, ka tieši te bija izveidota viena no senākajām lauksaimniecības izglītības skolām Latvijā, Višķi uzsāka savu attīstību.
Spoku ciemats
Tukšas mājas, bijušās un šobrīd grūstošās kolhoza ēkas, skolas, kantori, pamestie veikali un piecus stāvus augsta kopmītne ar izdauzītiem logiem. Tas ir skats, kas daudziem paveras, iebraucot Višķos.
Bet stāsts sākās ar vecajiem Višķiem, kas attīstījās ceļa Varšava - Sanktpēterburga malā, un tad, kad šis ceļš mainīja savu gaitu un aizgāja caur Špoģiem, vecie Višķi zaudēja savu pozīciju, stāsta bijušā Višķu lauksaimniecības tehnikuma, šobrīd Malnavas koledžas filiāles vadītāja Anita Lāčauniece.
„Braucot garām, parādās kaut kādas domas par spoku ciematu, jo diezgan daudz ir pamestu ēku gar ceļu,” atzīst Lāčauniece.
Ja ciemats atrodas kādā stratēģiskā vietā, kaut kāda kustība notiek, bet, ja tas ir ceļa malā, tad pakāpeniski sākas degradācija, piebilst vēstures pētnieks, bijušais Višķu pagasta vadītājs Jānis Kudiņš. Apdzīvotība laukos ir kritērijs, kas nosaka visu, un tas arī rada problēmas.
„Visā Latvijā, ne tikai Latgalē, iedzīvotāju skaits samazinās. Viena lieta ir tas, ko mēs redzam gar ceļiem, otra, ko mēs neredzam, - tie ir ciemi, kas ir malā. Tur vispār vairs nav nekā, labākajā gadījumā viena māja tukša, otrā dzīvo, vai pat ne vienas mājas nav,” saka Lāčauniece. “Daudzi aizbraukuši, zinu ne vienu vien, kas atgriežas no ārzemēm, gatavi palikt šeit; mēnesi vai divus trīs meklē darbu, neatrod, aizbrauc atpakaļ, un nezinu, vai vēlreiz atgriezīsies, vienkārši nav te darba,” viņa piebilst.
Iedzīvotāju skaits Višķos samazinājies gandrīz uz pusi. 1987. gadā pagastā bija 3300 iedzīvotāju, šobrīd ir mazāk par diviem tūkstošiem.
Pagastu veikali ir rādītājs, pēc kuriem var noteikt iedzīvotāju ekonomiskās dzīves līmeni. Cilvēku kļuvis mazāk, arī pirktspēja mazāka, Latvijas Radio stāsta vietējā veikala pārdevēja. Labi, ja vasarās un svētkos jūtams cilvēku pieplūdums.
„Šeit ir tukšs un pamests,” saka meitene, kas nenosauc savu vārdu. Viņa ir bijusī višķāniete, nesen ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Daugavpilī.
„Nav te laukos ko darīt,” ir viņas arguments.
Savukārt Aigars uz Višķiem nesen pārbraucis no Rīgas ar savu motivāciju - te laukos viss labāk. „Tur Rīgā nav nekā laba, tur nav ko darīt, laukos ir labāk,” pārliecināts ir Aigars.
Višķu lauksaimniecības skola – pagaidām nosargāta
Pārmaiņas valstī un studentu trūkums neapšaubāmi iespaidoja arī kādreizējā Višķu lielākā lepnuma - dārzkopības tehnikuma jeb lauksaimniecības skolas - nākotni.
“1921.gadā Višķi tika veidoti kā lauksaimniecības mācību iestāde, kā viena no pirmajām valstī. Pagājušajā gadā mums bija 95 gadi,” stāsta Lāčauniece.
Skolas ziedu laiki bija pagājušā gadsimta septiņdesmitajos – astoņdesmitajos gados, kad Višķu tehnikumā mācījās vairāk nekā 800 audzēkņu un skolotāju kolektīvā bija 50 cilvēki.
“Ļoti daudzi no studentiem, kā mēs šodien teiktu, bija vienkārši piedeklarējušies, toreiz pierakstīti. Jo brauca mācīties uz šejieni no Ukrainas, Baltkrievijas, arī Latvijā tad jau bija cits iedzīvotāju skaits,” stāsta pagasta vadītājs Kudiņš.
Višķu tehnikums tomēr pagaidām ir nosargāts.
Pensionētā Višķu tehnikuma skolotāja un bijusī vadītāja Dzintra Stepule saka - sirds sāp, ka skola ar vēsturi kļuvusi par Malnavas koledžas filiāli, zaudējusi savu nozīmi, vēsturisko ēku, kādreizējo slavu un arī iespējas.
„Mēs jutām, ka tehnikuma reorganizācija ne tajās sliedēs iet. Jo Malnavas tehnikums savā laikā bija krietni vājāks par Višķiem. Mūsu kādreizējais direktors vienmēr teica, ka Višķos jābūt Latgales augstskolai. Ja izdotos vismaz Daugavpils Universitātei, kā biju agrāk dzirdējusi, te izveidot savu praktiskās apmācības bāzi, tas būtu bijis ļoti labi,” saka Stepule.
Šobrīd skolā mācās aptuveni 250 audzēkņi, četras reizes mazāk nekā ziedu laikos, žēl par zaudēto vēsturisko ēku, tomēr dzīve iet uz priekšu, tai jāpielāgojas, saka Anita Lāčauniece.
„Ļoti bieži daudzi domā, ka tehnikums ir slēgts, jo slēgta ir vēsturiskā ēka. Šo ēku kalnā bieži cilvēki nemaz nepamana. Bija mums jāpaliek vecajā muižas ēkā, taču tāds lēmums tika pieņemts. Laiks ir pagājis, un diemžēl to vairs nevar pagriezt atpakaļ,” nosaka Lāčauniece.
Tagad vecā ēka ir nodota valstij, to mēģinās pārdot vai iznomāt.
“Mums jādzīvo tālāk un jāsaimnieko uz tās bāzes, kas ir. Višķu estrāde un stadions tagad pieder Daugavpils novada domei, ir sakopti. Jauno mācību korpusu mēs ar domi pakāpeniski veidojam par kultūras centru. Te ir aktu zāle un nesen izveidots jauniešu centrs,” stāsta Lāčauniece.
Daudz ko izšķirs politiķi
Višķiem, kas var lepoties ar vairākiem apdzīvotiem ciemiem, un jo īpaši skolai ir perspektīva, apliecina arī Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika.
„Višķi nav spoku ciems. Mēs ilgi cīnījāmies, lai šī Malnavas koledžas struktūrvienība Višķos saglabātos un pakāpeniski darām, lai šī teritorija būtu apdzīvota. Šobrīd Višķos notiek ļoti daudz lielu pasākumu, kuriem atvēlam lielus līdzekļus,” norāda Kezika.
“Protams, process ir ļoti lēns, taču mēs pakāpeniski darām, lai dienesta viesnīcu atjaunotu, kur varētu izmitināt lielas tūristu grupas. Ir aktīvi uzņēmēji, kas cenšas attīstīt pamestās Višķu ēkas. Mēs redzam Višķus kā attīstības centru, protams, vairāk tieši Špoģos, taču mēs nevaram nodalīt Špoģus no Višķiem un profesionālās skolas,” skaidro izpilddirektore.
Daudz, kas atkarīgs no politiķiem, arī skolas nākotne atkarīga no viņu lēmumiem, tā runājot par Višķiem, uzsver Anita Lāčauniece.
„Viss atkarīgs no politiskās situācijas, viss var mainīties no tā, vai nākotnē būs politiskā griba saglabāt šo skolu. Protams, daudz kas atkarīgs arī no audzēkņu skaita, vai mēs spēsim tos piesaistīt. Tad jau nevienam necelsies roka skolu likvidēt,” spriež Lāčauniece.
Rīgas ierēdņu un ministriju ietekmi uz dzīvi laukos nevar noliegt, par to biežāk jārunā, saka Jānis Kudiņš. Viņa ieskatā, nereti šie lēmumi, kā Višķu tehnikuma reorganizācijas gadījumā, ir nepārdomāti.
Vietēji cer uz attīstību
Višķiem paveicies ar ģeogrāfisko izvietojumu, vēsturi. Pētnieks Jānis Kudiņš stāsta, ka tieši te cēlusies Krievijas cara Pētera I sieva, imperatore Katrīna I, īstajā vārdā Marta.
Pagasta lepnums ir krāšņā daba, bet cerība ir gan lauksaimniecības skola, gan Špoģu vidusskola, kas vairākus gadus ieguvusi Pūces balvu kā viena no labākajām lauku vidusskolām visā Latvijā.
Višķi sāk attīstīties, te ir jauns stadions un estrāde, jauniešu centrs, kur var spēlēt novusu, tenisu. "Iespējams, uz kādu laiku Višķi būs jāpamet, taču vienalga es te atgriezīšos, negribas ne uz kādu pilsētu, nekur”, atzīst Radio uzrunātie jaunieši.
„Višķi būtu tāda laba piepilsēta, Daugavpils nav tālu - 28 kilometri, tikpat ir līdz Krāslavai vai Preiļiem. Višķi ir laba vieta, kur dzīvot, audzināt savus bērnus, izglītot tos, arī profesionālajā jomā, tā ir attīstība, tā ir perspektīva,” uzskata Lāčauniece.
“Viss atkarīgs no tā, cik būs spēka, naudas, varas, kā Višķi varēs un pratīs to pagriezt un saglabāt. Višķiem tomēr ir senas tradīcijas un, kā bieži saka bijušie absolventi, tā ir vieta ar īpašu auru. Tā pievelk cilvēkus un dara tos gaišākus, tās daudzās paaudzes, kas te ir dzīvojušas un atstājušas savu dzīvi, savu prātu, visu,” piebilst Dzintra Stepule.
