Latvijas Radio noskaidroja, ka jaunās, rekomendējošās velojoslas nedod priekšroku ne autobraucējiem, ne velosipēdistiem un uz tām attiecināmi tādi paši satiksmes noteikumi kā uz parastām brauktuvēm. Līdz ar to rodas jautājums, vai tās vispār var uzskatīt par velo infrastruktūru.
Kopš februāra mēneša beigām autovadītājiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums Krišjāņa Barona ielā ir vien 30 kilometri stundā. Šādu prasību paredz tas, ka blakus tramvaja sliedēm un bruģim izveidota gluda rekomendējošā velojosla. Radio novēroja, ka pagaidām šo joslu izmanto vairāk autovadītāji, mazāk riteņbraucēji.
„Par to, ka tā ir rekomendējošā, nemācēšu teikt, vai tai ir jēga, tā ir parasta brauktuve. Viss ir kārtībā. Vienīgais posms, kas ir starp Tallinas un Pērnavas ielu, tur mašīnas ir pārāk tuvu. Tur īsti nevar ar riteni izbraukt,” stāsta velosipēdists Mārcis, kas uzskata, ka no rekomendējošas joslas velosipēdisti neko daudz neiegūst.
Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi gan paredz, ka no šī gada velobraucējiem jāizvēlas ceļa braucamā daļa, ietves atstājot gājējiem, un rekomendējošo joslu varētu uzskatīt par kompromisu starp visiem, atzīst Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. „Rekomendējošā velojosla ir pamatā domāta autovadītājiem, jo rekomendējošās velojoslas mērķis ir uzsvērt, atgādināt, akcentēt autovadītājiem to, ka šeit ir iespējama riteņbraucēju klātesamība satiksmē. Tā nedod prioritāti, priekšroku ne vienam, ne otram. Var uzskatīt, ka tur nekā nav (..),” norāda Silenieks.
Rekomendējošā velojosla patlaban izveidota vien uz Krišjāņa Barona ielas, taču, iespējams, ka nākotnē tādu Rīgā varētu būt vairāk. Tikmēr Ceļu satiksmes noteikumos nav paskaidrota šīs joslas jēga.
„Rekomendējošā velojosla sniedz informāciju gan autovadītājiem, gan velosipēdistiem,” skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ilze Bērziņa.
„Autovadītājiem sniedz informāciju, ka šajā vietā, uz šīs brauktuves daļas var biežāk atrasties velosipēdisti, tātad tas ir viņiem ieteicamais ceļš. Savukārt velosipēdistiem ir jāievēro visi tie Ceļu satiksmes noteikumi, kas attiecas uz ceļu satiksmi. Proti, viņiem primāri ir jābrauc pa brauktuvi un primāri jābrauc pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai,” saka Bērziņa.
Tātad ceļu satiksmes noteikumi rekomendējošās joslās neatšķiras no noteikumiem pārējās braucamajās daļās citur pilsētā.
Rīgas domē gan uzsver riteņbraucēju ieguvumus. Tā, piemēram, rekomendējošās joslas esot drošākas, jo ne tikai atgādina par velobraucēju klātesamību, bet sniedz arī citas priekšrocības, stāsta Satiksmes departamenta pārstāve Beāta Dambīte. „Turklāt tiek samazināts maksimālais atļautais braukšanas ātrums līdz 30 kilometriem stundā. Tādējādi mazinot ātruma starpību starp šiem diviem satiksmes dalībniekiem - autotransports un velosipēds,” pauž Dambīte.
Ielas rekonstrukcija pagaidām nav pabeigta un riteņbraucēji sūdzas par autovadītāju neizpratni. Viņu pārstāvis Silenieks norāda, ka domei vajadzētu uz joslas uzklāt norādes, ka tā īpaši domāta arī velosipēdistiem vai uzstādīt informatīvas plāksnes pie krustojumiem. Dambītei gan šajā ziņā ir savs skaidrojums. „Apzīmējumu uzklāt var tikai pie noteiktas gaisa temperatūras, kas ir virs plus desmit grādiem. Tātad, iestājoties atbilstošiem laikapstākļiem, kad būs tehniski iespējama horizontālā apzīmējuma uzklāšana, tad tiks uzsākti šie darbi, lai uzklātu apzīmējumu,” saka Dambīte.
Līdz ar apzīmējumu neesamību un daudzajiem jautājumiem skaidrošanas darbs pašlaik jāuzņemas pašiem velosipēdistiem un medijiem, spriež Riteņbraucēju apvienībā. Galvenais, kas jāatceras tiem, kas brauc ar divriteni, noteikumi rekomendējošās joslās neparedz nekādas priekšrocības.
