Saraksta pirmais numurs piedāvāts Latvijas Reģionu apvienības līderim, Saeimas deputātam Mārtiņam Bondaram, taču viņš vēl izvairīgi atbild, vai būtu gatavs atteikties no Saeimas deputāta mandāta par labu darbam Rīgas domē.
Sarunas starp Latvijas Reģionu apvienību un partiju „Latvijas attīstībai” par sadarbību cīņā par varu Rīgā šogad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās sākušās jau pērnā gada vasarā, pastāstīja “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Politiskie spēki saredzējuši kopīgu vīziju galvaspilsētas attīstībai, un tādēļ izlemts startēt kopā. Partijas vienojušās par atvērtu sarakstu, kurā puse kandidātu nebūšot partiju biedri. Līgumā atrunās, ka visi ievēlētie deputāti veidos kopīgu frakciju.
Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars stāstīja, ka vairāki cilvēki jau esot piekrituši startēt atvērtajā saraksta daļā, taču viņu vārdus varētu atklāt pēc mēneša vai pusotra.
“Šie ir cilvēki, kuri vēlas ziedot savu laiku, enerģiju, zināšanas, lai Rīgas pilsēta būtu citādāka nekā tagad. Lai tā būtu taisnīga un godīga, lai rīdziniekiem būtu labāk dzīvot Rīgā,” sacīja Bondars.
Partijas vēl nav vienojušās par savu mēra amata kandidātu. Juris Pūce apstiprināja, ka vēlēšanās startēs pats, taču cer, ka par pirmo numuru sarakstā piekritīs kļūt Mārtiņš Bondars.
“Es esmu aicinājis Mārtiņu Bondaru apsvērt iespēju kļūt par saraksta pirmo numuru. Viņam, protams, tas lēmums pašam ir vēl jāpieņem,” sacīja Pūce.
“Manuprāt, tas būtu ļoti spēcīgs piedāvājums. Protams, ja tas tā nenotiks, tad kopīgiem spēkiem lemsim par to, kas varētu būt saraksta pirmais numurs, bet es pagaidām ceru, ka nonāksim līdz lēmumam, ka Mārtiņš Bondars ir mēra kandidāts no mūsu saraksta,” pauda Pūce.
Bondars ir Saeimas deputāts un šo tribīni izmanto ļoti aktīvi. Bondars no visiem deputātiem visbiežāk piedalās debatēs Saeimā. Uz jautājumu, vai Bondars būtu gatavs atteikties no vietas Saeimā par labu darbam Rīgas domē, deputāts atbild izvairīgi.
“Ja es būtu gatavs, tad tāds lēmums noteikti būtu pieņemts, un es jums to varētu pašreiz pateikt, bet šāds lēmums vēl nav pieņemts,” sacīja Bondars.
“Vispār, ja mēs skatāmies kopumā par startu Rīgas vēlēšanās, tas nav par Mārtiņu Bondaru, tas ir jautājums, vai ir pietiekoši kritiskā masa komandā, kas ir spējīga stāties pretī tai Rīgai, kura šobrīd pastāv no varas viedokļa, kura nav taisnīga un nav godīga pret rīdziniekiem,” norādīja Bondars.
Bondars stāstīja, ka darīs visu, lai kopīgais Latvijas Reģionu apvienības un “Latvijas attīstībai” saraksts iegūtu vairāk par 50% balsu vēlēšanās.
Runājot par iespējām sadarboties ar citām labējām partijām pēc vēlēšanām, Bondars atzina, ka interese no valdības partijām pagaidām nav nekāda. Arī Juris Pūce uzsvēra, ka par koalīcijas veidošanu spriest varēs pēc vēlēšanām. Viņš gan noliedz iespēju, ka varētu sadarboties ar Nila Ušakova „Saskaņu” vai Andra Amerika „Gods kalpot Rīgai”.
“Mūsu piedāvājums ir iet kā alternatīvai esošai varai un piedāvāt citu redzējumu tam, kā attīstīt Rīgas pilsētu. Tas būtu pilnīgi neloģiski, ja vienlaicīgi ar šo spēku vai spēkiem veidotu kādas apvienības vai kopīgu sadarbību pēc ievēlēšanas,” norādīja Pūce.
Partiju piedāvājuma pamatā būs uzsvērts taisnīgums un godīgums. Pūce pauda, ka šobrīd Rīga tiekot pārvaldīta izšķērdīgi. Tas nenozīmē, ka rīdziniekiem varētu atņemt kādus labumus. Savu piedāvājumu, ko konkrēti uzlabot pašvaldības darbā, partijas atklāšot pakāpeniski.
