Pēc reģionālo slimnīcu neauglīgās tikšanās ar Nacionālo veselības dienestu pagājušajā nedēļā sekoja piedāvājums – ambulatorajiem pakalpojumiem atņemtā aptuveni miljona eiro vietā 460 tūkstošus novirzīt slimnīcu uzņemšanas nodaļām.
Lai gan iepriekš NVD pauda, ka pēc papildus līdzekļu atrašanas reģionālās slimnīcas paudušas piekrišanu slēgt līgumus, tomēr nu pēc šī piedāvājuma apspriešanas slimnīcas norāda – tas nemaina to, ka finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem reģionālajās slimnīcās nākamgad būs nepietiekams.
“Kāpēc tieši uzņemšanas nodaļām ir jāpieliek tā nauda, kas laukiem ambulatori ir paņemta nost? Mums nav uzņemšanas nodaļu, mēs neesam neatliekamās palīdzības slimnīca. Līdz ar to sadaļa, kas saucās ambulatorās aprūpes slimnīcas, kas ir deviņas, ir trāpījušas ārpus saraksta,” norāda Saldus medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Ingemars Harmsens.
Arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Egija Širova pauž, ka ar naudas sadalījumu mēģina sašķelt slimnīcas: “Šis sadalījums ir ļoti nevienlīdzīgs. Ir slimnīcas, kurām papildu finansējums netiek solīts vispār, ir, kurām ļoti maz un kurām tiek solīts krietni daudz. Un tas liecina par to, ka mēģina sanaidot vai sašķelt slimnīcas savā starpā, un tas mums arī nav pieņemams. Metodes ir ļoti dažādas, tiek apzvanīti slimnīcu vadītāji un pierunāti parakstīt šos te līgumus.”
Slimnīcu biedrība uzsver – kopš pagājušās nedēļas neviena no neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām līgumu parakstījusi nav.
Biedrība tik un tā sola vērsties pie Ministru prezidenta ar priekšlikumu vēl nesadalītos 460 tūkstošus atdot atpakaļ slimnīcām proporcionāli jaunajos līgumos paredzētajam līdzekļu samazinājumam. Veselības darbinieku arodbiedrība arī sola apsvērt protesta iespējas.
Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anda Čakša, kas reizē ir arī veselības ministra padomniece, trešdien tikšanās laikā aicināja pārējās slimnīcas uz sadarbību. Viņasprāt, pašreizējā pakalpojumu sniegšanas sistēma ir neskaidra un nepieciešama tās reorganizācija.
“Mums ir jāplāno pacienti citādāk – pēc tā, kāda diagnoze kurā vietā ir un kādu pakalpojumu kurā vietā var nodrošināt, un kāds ir jānodrošina. Tas process ir sākumā, tādēļ tas ir sāpīgs,” saka Čakša. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca gan ir viena no trim lielajām Rīgas slimnīcām, kam līdzekļu pārdales rezultātā finansējums netika samazināts, bet gan palielināts.
Jau ziņots, ka, neapmierināti ar veselības budžeta finansējuma pārdali par labu trim lielajām Rīgas slimnīcām, lielākā daļa reģionālo slimnīcu vadītāju nav parakstījuši valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu līgumu par 2016. gadu un solīja vērsties pie Ministru prezidenta.
