Viņš skaidroja, ka bez pārejas laika nevarēs iztikt, jo finansējums veselības aprūpei Latvijā ir nepietiekams. “Un arī šoreiz, paredzot, ka mēs sāksim pakāpeniski atteikties jau ar 1.jūliju, redzam, ka vienīgais avots, kur ņemt naudu, ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem,” sacīja Ražuks.
Viņš norādīja, ka premjera vadītā darba grupa meklēs risinājumu, kā pilnībā atteikties no normālā pagarinātā darbalaika mediķiem.
Ražuks arī pieļāva, ka varētu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu: “Tā ir viena no izejām. Jo neko nedarīt nozīmē mocīt mediķus un pacientus ar to veselības aprūpes un atalgojuma līmeni mediķiem, kas ir pašreiz.”
Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns iebilda pret ideju, ka katram darbaspējīgajam būtu jāmaksā 25 eiro mēnesī par veselības apdrošināšanu. Par to aizvien esot diskusijas, taču īstenot to esot nereāli.
Viņaprāt, maksājumi jāveic darba devējiem: “Šeit varētu būt valsts veselības apdrošināšanas gadījums, ka 5-10 eiro mēnesī šiem cilvēkiem būtu jāmaksā par saviem darbiniekiem.” To darba devēji varētu maksāt no tām rezervēm, kas veidošoties pēc iecerētās nodokļu reformas.
Vēstīts, ka mediķi nemierā ar to, ka viņiem ir jāstrādā normālais pagarinātais darba laiks, ko ieviesa ekonomiskās krīzes laikā, 16.maijā paziņoja par to, ka jūlijā strādās tikai pamatlaiku un pagarinātajā nestrādās. Atzīts gan, ka visi mediķi šajā akcijā, visticamāk, nepiedalīsies.
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.
Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.