Latvijas likumi paredz, ka pirms būvniecības ir jāpārskata, vai topošais objekts neizpostīs kādas kultūrvēsturiskās vērtības.
Līdz ar to tuvākā gada laikā arheologi, ejot ar kājām, pārskatīs visu 263 kilometru garo „Rail Baltica” maršrutu Latvijā. Darba laikā arheologi skatīsies, vai dzelzceļa līnija neiznīcinās, piemēram, senkapus vai citus vēsturiskus un kultūrvēsturiskus objektus. Ja arheologi atradīs kādus objektus, tad tos pārnesīs citur, jo pats dzelzceļa maršruts jau ir apstiprināts un netiks mainīts.
Vēl pirms maršruta izstaigāšanas arheologi strādās ar kartēm un liecībām.
Drīksna mierināja, ka arheoloģiskā izpēte neatstās iespaidu uz privātīpašumu un nemazinās nekustamā īpašuma vērtību.
Ziņots, ka kultūras vērtības „Rail Baltica” maršrutā apzinās Latvijas Universitāte un „Arhitektoniskās izpētes grupa”.
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Jau ziņots, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pērn beigās uzdeva apzināt kultūrvēsturiskās vērtības visas plānotās "Rail Baltica" trases garumā. Iepriekš arheologi pauda satraukumu, ka, būvējot "Rail Baltica" dzelzceļa līniju, kultūrvēsturiskie pieminekļi var iet bojā neizpētīti, jo arheoloģiskie darbi nav laikus ieplānoti.