Pašvaldības nauda bez jebkāda pamatojuma dota visdažādākajos amatos strādājošajiem. “De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka vismaz 39 darbiniekiem nepilnu sešu gadu laikā pārskaitīti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Lauvas tiesu “nosmēlusi” pašvaldības galvenā grāmatvede Gunta Biljarde – vismaz 48 tūkstošus eiro.
Ticis arī citiem. Piemēram, autovadītājs pērn vismaz reizi mēnesī, pārvedot skaidru naudu no vienas vietas uz otru, paturējis sev pa 20 eiro. Citā gadījumā ar zināmu regularitāti naudu prasījusi arī domes deputāte Maija Golubeva (Latvijas Zemnieku savienība). Viņai nauda dota pērn. Taču viņa ņēmusi arī pirms tam. Toreiz vēl Brocēnu novada mērs bija Arvīds Mēters, kurš “De facto” uzmanību izpelnījās jau pirms diviem gadiem. Nespējot aizdegt ugunskuru Lāčplēša dienai veltītajā pasākumā, viņš atlaida trīs Kultūras nama darbinieces.
"Es ņēmu aizdevumu veselības uzlabošanai, jo man bija problēmas ļoti lielas ar veselību. Man vajadzēja naudiņu, es palūdzu Mētera kungam, paldies viņam par to, ka viņš man ļoti izlīdzēja. ...par studijām meitai maksāju,” skaidro Golubeva.
Šobrīd naudas ņēmēji aizbildinās ar to, ka lūguši aizdevumus. Taču pat šādā gadījumā pašvaldībai nav tiesības tādus izsniegt. Bijušais Brocēnu novada mērs, domes deputāts Arvīds Mēters (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija) norāda, ka "principā, es zināju par vienu personu, kurai atļāvu izsniegt, jo tur bija ļoti traģiska situācija, kad viņai to naudiņu steidzīgi vajadzēja”. Uz “De facto” jautājumu, vai viņš zināja, ka šādi naudu aizdot nedrīkst, Mēters atbild: "Zināju, bet nu tas bija tāds viens gadījums.”
Uz virkni no dokumentiem stāv gan bijušā mēra Mētera, gan pašreizējās domes priekšsēdētājas Solvitas Dūklavas (Latvijas Zaļā partija) paraksti. Nauda pārskaitījumi slēpti zem vārdiem “darba alga”, “darba algas avanss”, “saimnieciskajiem darījumiem”. Lai arī Dūklavas paraksts apliecina, ka atļāvusi daļai darbinieku nepamatoti izmaksāt naudu, viņa noliedz, ka šādu noziedzīgu sistēmu pašvaldībā būtu atbalstījusi.
Dūklava rāda galvenās grāmatvedes Guntas Biljardes virzienā. Viņas telefons šonedēļ bija izslēgts. Biljardei darbs esot uzteikts. Taču viņa esot paņēmusi “slimības lapu”. Tāpēc pašvaldība atlaist Biljardi šobrīd nevarot. Taču šādā gadījumā neizprotama ir vēl kāda domes vadības rīcība. Pērn oktobra beigās pašvaldības vadītāja lūdza uzrakstīt galvenajai grāmatvedei Biljardei paskaidrojumu. Taču pusotru mēnesi vēlāk decembrī grāmatvedi apbalvoja ar pateicības un atzinības rakstu par ilggadīgu darbu un apzinīgu pienākumu veikšanu. Turklāt uz svētkiem viņa saņēma arī papildu naudu.
"Prēmija pienācās visiem, tā kā mums nebija izstrādāta šī iekšējā izvērtēšanas sistēma, pie kā mēs šobrīd strādājam, tad nebija nekāda pamata viņai... jo nebija pierādījumu. Es neesmu kriminālpolicija, es neesmu tiesnesis, es nevaru pateikt,” skaidro Dūklava. Tajā pašā laikā uz “De facto” jautājumu, vai arī atzinības raksts pienācās visiem darbiniekiem, atbild: "Nē, atzinības raksts nepienācās visiem darbiniekiem. Atzinības raksts pienācās par darba gadiem nostrādātajiem.”
Taču atklājies, ka arī Dūklava savu maku papildinājusi ar pašvaldības naudu. Papildus algai Dūklavai pērn aprīlī izmaksāti 500 eiro, bet jūlijā vēl 400 eiro.
"Ja galvenais grāmatvedis man saka, ka var paņemt, man tā situācija bija tāda, ka man vajadzēja, bet šī nauda ir atmaksāta un, ja man būtu kāds pateicis, ka to nedrīkst vai tas ir algas apmērā, es to nemūžam nebūtu darījusi,” attaisnojas Dūklava. Daļu summas Dūklava atmaksāja neilgi pirms Valsts kontroles revīzijas pašvaldībā. Uz “De facto” norādi, ka tas šķiet aizdomīgi, jo viņa zināja, ka tuvojas Valsts kontroles pārbaude, Dūklava atcērt: "Informācija bija." Tas nozīmē, ka Dūklava zināja, ka pārkāpj likumu. Dūklava to pat nenoliedz: "Varbūt, jā.”
Iespējamie noziegumi pašvaldībā nepatīkami pārsteidza arī Finanšu ministrijas (FM) atbildīgās amatpersonas. Pašvaldības gadu pārskatiem līdzās esošie revidenta atzinumi vienmēr bijuši pozitīvi. "Šajā gadījumā ir jautājums arī par iepriekšējās revidentes atbildību. Par to, ka šī situācija ir kritiska, mēs redzam no tā, ka jaunais revidents, kas ir pieaicināts gada pārskata revīzijā, ir atteicies sniegt atzinumus," norāda FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.
Zvērināta revidente Ieva Liepiņa, kura Brocēnu novada pašvaldības grāmatvedību pārbauda jau kopš 2007. gada, par notikušo rausta plecus. "Revīzijas procedūras ietvaros mēs nekonstatējām tādus, kā Jūs šobrīd sakiet, pārkāpumus, kas būtu ļoti nozīmīgi,” pauž Liepiņa. Arī Liepiņas atbildību, visticamāk, izvērtēs tiesībsargājošās iestādes.
Valsts kontrole par iespējamajiem noziegumiem – naudas piesavināšanos lielā apmērā, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu - jau vērsusies Ģenerālprokuratūrā. Tikmēr Finanšu ministrija uzraudzīs, lai pašvaldība sakārtotu savu grāmatvedību. "Šāda apjoma un, droši vien, ka šāda rakstura nodarījums, vismaz septiņu gadu laikā, kamēr es esmu departamenta vadītājs, ir pirmais,” neslēpj VK padomes loceklis Aivars Ērglis. Līdzīgu viedokli pauž arī Komisare: :"Jāsaka, ka tas ir tiešām kliedzošs gadījums. Mans darbs dažādās jomās pašvaldībās ir bijis teju 20 gadus, neko tādu es neesmu ne redzējusi, ne dzirdējusi.”
Par domes priekšsēdētājas atstādināšanu no amata var lemt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā to darīs pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes būs devušas savu slēdzienu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 318.panta. 1. daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un 179.panta 3.daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz pat desmit gadiem. Aizdomās turētās personas statuss kādai no personām pagaidām nav piemērots.
