“Mani situācija nedaudz pārsteidza. Tie [nemieri] laikam brieda iekšienē,” Roķe komentē LR darbinieku neapmierinātību par valdes darbu un zemo atalgojumu. Viņa iepriekš nav manījusi signālus kādai iekšējai neapmierinātībai.
Kritikai pret valdes darbu viņa piekrīt – tās darbs neritējis labi. Roķe norāda, ka tieši viņas atbildība valdē ir vissmagākā, jo ir jāatbild par saturu un darbu ar žurnālistiem.
“Mums valdē bieži atšķīrās prioritātes. Atšķīrās izpratne, kā ir vadāms radošs kolektīvs, uzņēmums,” darbu valdē komentē tās locekle.
"Diemžēl man ir jāpiekrīt [kritikai]. Darbs mums valdē nevedas (..) Tas [noskaņa valdē] ietekmē. Man ir ļoti žēl [ka tā noticis] un man ir žēl, ka tas ir izpaudies līdz tik kardinālam lēmumam [kā streikam]," pauda Roķe.
Komentējot neapmierinātību par algām, Roķe atzīst, ka tikai 30 % LR darbinieku strādā par algu, kas ir lielāka kā 900 eiro pirms nodokļu nomaksas. "Algas ir konkurētnespējīgas pat ar pārdevējiem sporta preču veikalā," saka Roķe.
“Manuprāt, valde nestrādā kā vienota komanda,” atzīst arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš. Arī situācija ar algām nav normāla. Kā prioritātes viņš izvirza darbiniekus un saturu. Āboliņš norāda, LR darbinieku pagājušajā nedēļā izskanējušie pārmetumi par valdes darbu un zemajām algām ir viņam kā NEPLP jaunajam darbiniekam bijis kā “auksts ūdens spainis”.
Norādīts, ka zemā atalgojuma dēļ daudzi žurnālisti atstāj darbu sabiedriskajā medijā un pieņem darba piedāvājumus citos medijos. “Sabiedriskais medijs šobrīd apmāca žurnālistus par valsts naudu visai Latvijas mediju videi,” Āboliņš secina. Drīzumā jāveic funkciju un finanšu audits un jāizveido ceļa karte turpmākajai rīcībai.
Viņš sola: “Jārīkojas, lai nepiepildās prognozes, ka martā Latvijas Radio ēterā valdīs klusums.”
Komentējot auditorijas uzticības rādītājus, kas LR salīdzinājumā ar citiem medijiem ir vislabākie, Āboliņš norāda, ka līdz ar to potenciāls šim medijam ir vēl augstāks. Viņš piebilst: “Tas liek uzdot jautājumu - kāpēc Latvijas Televīzija nav tikpat augstu [auditorijas uzticības rādītājos]?”
Valdes priekšsēdētājs: atalgojumu segšanai vajadzīgs par 12% lielāks finansējums
Arī LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš sniedzis komentāru darbinieku algu jautājumā. Viņš norāda, ka šobrīd NEPLP ir iesniegts priekšlikums 2018.-2020. gadu periodam palielināt dotāciju tieši personāla izmaksu segšanai par 12% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Priekšlikums sadarbībā ar Latvijas Radio darbinieku arodbiedrību veidots kopš pērnā gada nogales.
Līdz šim jau ilgāku laiku ievērojamu Latvijas Radio valsts dotācijas daļu veido tā saucamie finansējumi vienreizējiem pasākumiem vai atsevišķām aktivitātēm, kas deva iespēju izlīdzināt līdzekļu nepietiekamību, atgādina Pauliņš.
Viņš atzīst, ka diemžēl esošā budžeta ietvaros risinājums atalgojuma palielināšanai nav atrasts un joprojām trūkst ilgtspējīga finanšu modeļa.
8. februārī LR darbinieki nāca klajā ar paziņojumu, ka ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu un ir gatavi protesta akcijām. Tāpat lielākā daļa darbinieku kā vāju vai ļoti vāju vērtē radio valdes darbu.
