Protestā pret skolu piespiedu pāreju uz latviešu valodu vairāki simti cilvēku

Vecrīgā Izglītības ministrijas Vecrīgā notika tā saucamo krievu skolu aizstāvju protesta akcija, kur bija pulcējušies 300-400 cilvēku. Viņi protestēja pret ieceri, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus plāno mācīt tikai latviešu valodā.

Vairāki simti protestētāju 

Protestā sanākušie pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki un bērni. Tajā tiek arī atskaņota mūzika krievu valodā. Protestētājiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem “Mazākumtautību skolas ir Latvijas bagātība” un „Rokas nost no krievu skolām”. Sanākušie, kas bija pārsvarā vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki, izmantoja jau pirms 13 gadiem tapušo saukli ”Rokas nost no krievu skolām!”.

Protestētāji nolēmuši portālā "Manabalss.lv" iesniegt iniciatīvu saistībā ar šo jautājumu.

Latvijas Radio uzrunātie protestētāji norādīja uz vēlmi saglabāt labas dzimtās valodas prasmes saviem bērniem un mazbērniem.

Latvijas Radio uzrunātie protestētāji Annija Petrova

    „Atnācu tāpēc, ka notiek kārtējā krievvalodīgo iedzīvotāju pazemošana. Ne jau tā pāreja uz latviešu valodu. Bet tieši tā pazemošana spēlē lomu. Cilvēks pabeidz skolu, viņš neprot dzimtajā valodā pat rakstīt pareizi,” saka Grigorijs.

    “Mūsu bērni domā krieviski. Man ir trīs mazbērni. Mazdēls pabeidza krievu skolu un tagad mācās latviešu tehnikumā. It kā jau nav nekādu problēmu. Bet vienalga… Kāpēc lieku reizi iespringt? Kāpēc?” pauž Gaļina.

    Neizpratnē ir arī Ludmila: „Kāpēc mums būtu jāzaudē sava kultūra? Valoda ir visa pirmsākums.”

    „2004.gadā reforma skāra mani. Es nevēlos, lai situācija pasliktinātos nākamajām paaudzēm. Es mācījos skolā, ieviesa reformu. Piemēram, man ir grūtības runāt par bioloģiju krievu valodā. Es nezinu bāzes terminoloģiju. Man tā ir problēma, jo es izmantoju savu dzimto valodu komunikācijā ar paziņām,” atklāt kāds jaunietis.

    „Es atnācu tāpēc, ka es uzskatu, ka mums ir liela problēma, ka skolās nemāca pareizi latviešu valodu. Un es uzskatu, ka tomēr mēs esam krievi, un krievu valodā runājošu cilvēku ir pietiekami daudz. Mēs varam pretendēt uz to, ka mums ir skolas mūsu dzimtajā valodā. Un mēs visi maksājam nodokļus, daudzi no mums ir pilsoņi. Nav tā, ka mēs visi esam nepilsoņi,” uzsver Tatjana.

    Saruna nesanāk

    Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) vērtē mītiņu kā tīri politisku akciju. Protesta laikā viņš bija Saeimā, kur sprieda par budžeta jautājumiem. Arī iepriekš viņš bija pauda, ka protestētāju mērķis acīmredzami ir saglabāt to jauniešu skaitu, kas pietiekami vāji zina latviešu valodu, lai viņiem būtu grūtības dzīvot Latvijas publiskajā telpā un rastos pateicīga augsne Krievijas propagandai.

    Jāatgādina, ka Šadurskis izglītības ministra amatā no 2002. līdz 2004.gadam reformēja mazākumtautību skolas. Arī tobrīd notika vērienīgi tā saukto krievu skolu aizstāvju protesti.

    Protesta akciju Rīgas domē pieteikusi Latvijas Krievu savienība. Tās līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs iepriekš lēsa, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni 150 cilvēku. Partijas uzsaukumā krievu valodā lasāms, ka mītiņš tika plānots krievu valodas aizsardzībai. Tajā iebildīs “pret vardarbību izglītības sistēmā”, “par mācībām dzimtajā valodā” un “par brīvu izvēli par mācībvalodu proporcijām”.

    Mitiņā ieradušies arī divi Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas: Andrejs Mamikins, kurš ievēlēts no partijas “Saskaņa”, un Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības. Atbalstu krievu skolām pauda arī pārstāvji no Rēzeknes un Daugavpils.

    IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja pirmdien medijiem pastāstīja, ka ministrijas pārstāvji aicināja piketa dalībniekus izvirzīt savus pārstāvjus, lai apspriestu jautājumus, kas viņus uztrauc.

    Bet sarunām piketa dalībnieki nebija gatavi. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka nevar precīzi saprast, kas tieši ir protestu iemesls, ja piketētāji atsakās no sarunām.

    Arāja arī norādīja, ka IZM līdz pirmdienas rītam nebija saņēmusi nekādus rakstiskus iesniegumus vai jautājumus no protesta rīkotājiem.  

    Savukārt Catklas noraidīja apgalvojumus, ka jaunieši nevēlas mācīties latviski, jo pašlaik mazākumtautību skolēniem ir iespēja izvēlēties, kādā valodā atbildēt uz eksāmenu jautājumiem, un 93% skolēnu izvēlējās latviešu valodu.  

    Kritizē IZM ieceri un komunikāciju 

    Politoloģe Feliciana Rajevska intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” kritizēja IZM ieceri, norādot, ka tā ir pesido reforma, kas novērš uzmanību no īstām problēmām. Viņa to saista ar priekšvēlēšanu gaisotni un sacensībām ar citiem politiskajiem spēkiem. Viņasprāt, IZM prioritātei vajadzētu būt darba vidē balstītai izglītībai.

    Uz priekšvēlēšanu laiku norādīja arī kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Viņš uzsvēra, ka būtu naivi domāt, ka dzimtās valodas jautājumi var satraukt tikai etnisko vairākumu, proti, latviešus. Jau iepriekš šis jautājums spējis mobilizēt un izvest ielās mazākumtautību cilvēkus. Viņaprāt, šis jautājums tiek izmantots arī šoreiz.

    Tāpat Hanovs norādīja, ka politiķiem būtu jāieklausās mazākumtautību iedzīvotājos un šādu protestu nevajadzētu uztvert ne kā lojalitātes pārkāpumu, ne Kremļa roku. Viņaprāt, ministrijai vēl pirms protesta vajadzētu rīkotiem skaidrot situāciju.

    Savukārt tagad šis jautājums vēl lielāku padara plaisu sabiedrībā un neuzticēšanos.

    Ziņots, ka IZM iecerējusi, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīs tikai latviešu valodā. Mazākumtautību skolēniem paredzēts saglabāt iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

    Patlaban ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.

    10 komentāri
    Anonīms lietotājs 19012
    Ja nepatīk, lai vācas prom uz mātušku... Latviju Latviešiem!!! Viss sākas no niansēm...ja gribat šeit dzīvot cieniet valodu, ja ne labo ausi uz kreiso un maršš uz Putlandiju.
    Klāvs Burčaks
    Kas maizīti par "hļebu" sauc no Latvijas, lai projām brauc...
    Rūta Circene
    Vai lielpilsētu bērni ir glupaki par laukos dzīvojošiem mazākumtautību bērniem?Kur Latvijas laukos ir krievu skolas? To nav jo tās nav vajadzīgas!Šeit dzīvo gudrāki cittautieši kuri gan runā,gan raksta abās valodās!
    Anonīms lietotājs 18997
    Ko var tie pensionāri cepties citu vārdā? Lai izsakās paši mazbērni. Bet gribu tikai teikt, ka aizbraucot uz ASV vai to pašu Lielbritāniju mācīties neviens viņus nemacīs krievu valodā. Visa apmācība būs angļu valodā. Pat otrādi, ja es dzīvotu Krievijā, mani neviens neskolotu latviešu valodā tikai tāpēc, ka es esmu latviete. Man būtu tāpat kā visiem jamācās krievu valodā. Un tas ir tikai loģiski. Nesaprotu, kur ir problēma? Ar ko Latvija būtu sliktāka, kāpēc Latvijā būtu jamācās krievu, nevis valsts- latviešu valodā? Cik nnav dzirdēts, ka dzīvojot ASV mācās angliski, bet ja nevēlas zaudēt savu valodu, tad iet tā saucamajās svetdienas skolās kur apgūst un runā latviski. Ir latviešu biedrības. Kas traucē kaut ko tādu izveidot arī Latvijā?
    Inese Šiltere
    Gribu mācīties latviešu valodā - dzīvoju Latvijā. Gribu mācīties krievu valodā - dodos uz Krieviju.
    Klāvs Burčaks
    Tiesi tā, ja nepatīk...varat tīties tūlīt. Mēs neraudāsim.
    Valdis Bērziņš
    Skatos, ka uz protestu savākušies vieni vienīgi skolnieki un pirmsskolnieki.
    p_eteris
    Šis ir krievu aprobētais okupācija variants 1000 gadu garumā. Krievu vēsturnieks Gumiļovs ap 1890. g. savā 9 tomņka vēsturē rakst'ja, ka Krievija savas teritorijas paplašinājaun kaimiņu zemju rēķina ar dažādām metodēm tā KOLONIZĒJOT! Šeit notiek kievu iepludināšana == 5000 ģimenes ar dzīvošanas atļaujām. Mītiņotājus vagonā un prom uz tālajiem austrumiem ,jo tur dod zemes apbūvei un saimniecību veidošanai.
    Māris Liepiņš
    Varu iedomāties cik protestētājiem šis ir priecīgs notikums. BEIDZOT atkal ir pret ko protestēt! :)
    Anonīms lietotājs 19012
    Kā tad. Slaisti un dienderi.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti