Vairāki simti protestētāju
Protestā sanākušie pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki un bērni. Tajā tiek arī atskaņota mūzika krievu valodā. Protestētājiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem “Mazākumtautību skolas ir Latvijas bagātība” un „Rokas nost no krievu skolām”. Sanākušie, kas bija pārsvarā vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki, izmantoja jau pirms 13 gadiem tapušo saukli ”Rokas nost no krievu skolām!”.
Protestētāji nolēmuši portālā "Manabalss.lv" iesniegt iniciatīvu saistībā ar šo jautājumu.
Latvijas Radio uzrunātie protestētāji norādīja uz vēlmi saglabāt labas dzimtās valodas prasmes saviem bērniem un mazbērniem.
„Atnācu tāpēc, ka notiek kārtējā krievvalodīgo iedzīvotāju pazemošana. Ne jau tā pāreja uz latviešu valodu. Bet tieši tā pazemošana spēlē lomu. Cilvēks pabeidz skolu, viņš neprot dzimtajā valodā pat rakstīt pareizi,” saka Grigorijs.
“Mūsu bērni domā krieviski. Man ir trīs mazbērni. Mazdēls pabeidza krievu skolu un tagad mācās latviešu tehnikumā. It kā jau nav nekādu problēmu. Bet vienalga… Kāpēc lieku reizi iespringt? Kāpēc?” pauž Gaļina.
Neizpratnē ir arī Ludmila: „Kāpēc mums būtu jāzaudē sava kultūra? Valoda ir visa pirmsākums.”
„2004.gadā reforma skāra mani. Es nevēlos, lai situācija pasliktinātos nākamajām paaudzēm. Es mācījos skolā, ieviesa reformu. Piemēram, man ir grūtības runāt par bioloģiju krievu valodā. Es nezinu bāzes terminoloģiju. Man tā ir problēma, jo es izmantoju savu dzimto valodu komunikācijā ar paziņām,” atklāt kāds jaunietis.
„Es atnācu tāpēc, ka es uzskatu, ka mums ir liela problēma, ka skolās nemāca pareizi latviešu valodu. Un es uzskatu, ka tomēr mēs esam krievi, un krievu valodā runājošu cilvēku ir pietiekami daudz. Mēs varam pretendēt uz to, ka mums ir skolas mūsu dzimtajā valodā. Un mēs visi maksājam nodokļus, daudzi no mums ir pilsoņi. Nav tā, ka mēs visi esam nepilsoņi,” uzsver Tatjana.
Saruna nesanāk
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) vērtē mītiņu kā tīri politisku akciju. Protesta laikā viņš bija Saeimā, kur sprieda par budžeta jautājumiem. Arī iepriekš viņš bija pauda, ka protestētāju mērķis acīmredzami ir saglabāt to jauniešu skaitu, kas pietiekami vāji zina latviešu valodu, lai viņiem būtu grūtības dzīvot Latvijas publiskajā telpā un rastos pateicīga augsne Krievijas propagandai.
Jāatgādina, ka Šadurskis izglītības ministra amatā no 2002. līdz 2004.gadam reformēja mazākumtautību skolas. Arī tobrīd notika vērienīgi tā saukto krievu skolu aizstāvju protesti.
Protesta akciju Rīgas domē pieteikusi Latvijas Krievu savienība. Tās līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs iepriekš lēsa, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni 150 cilvēku. Partijas uzsaukumā krievu valodā lasāms, ka mītiņš tika plānots krievu valodas aizsardzībai. Tajā iebildīs “pret vardarbību izglītības sistēmā”, “par mācībām dzimtajā valodā” un “par brīvu izvēli par mācībvalodu proporcijām”.
Mitiņā ieradušies arī divi Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas: Andrejs Mamikins, kurš ievēlēts no partijas “Saskaņa”, un Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības. Atbalstu krievu skolām pauda arī pārstāvji no Rēzeknes un Daugavpils.
IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja pirmdien medijiem pastāstīja, ka ministrijas pārstāvji aicināja piketa dalībniekus izvirzīt savus pārstāvjus, lai apspriestu jautājumus, kas viņus uztrauc.
Bet sarunām piketa dalībnieki nebija gatavi. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka nevar precīzi saprast, kas tieši ir protestu iemesls, ja piketētāji atsakās no sarunām.
Arāja arī norādīja, ka IZM līdz pirmdienas rītam nebija saņēmusi nekādus rakstiskus iesniegumus vai jautājumus no protesta rīkotājiem.
Savukārt Catklas noraidīja apgalvojumus, ka jaunieši nevēlas mācīties latviski, jo pašlaik mazākumtautību skolēniem ir iespēja izvēlēties, kādā valodā atbildēt uz eksāmenu jautājumiem, un 93% skolēnu izvēlējās latviešu valodu.
Kritizē IZM ieceri un komunikāciju
Politoloģe Feliciana Rajevska intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” kritizēja IZM ieceri, norādot, ka tā ir pesido reforma, kas novērš uzmanību no īstām problēmām. Viņa to saista ar priekšvēlēšanu gaisotni un sacensībām ar citiem politiskajiem spēkiem. Viņasprāt, IZM prioritātei vajadzētu būt darba vidē balstītai izglītībai.
Uz priekšvēlēšanu laiku norādīja arī kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Viņš uzsvēra, ka būtu naivi domāt, ka dzimtās valodas jautājumi var satraukt tikai etnisko vairākumu, proti, latviešus. Jau iepriekš šis jautājums spējis mobilizēt un izvest ielās mazākumtautību cilvēkus. Viņaprāt, šis jautājums tiek izmantots arī šoreiz.
Tāpat Hanovs norādīja, ka politiķiem būtu jāieklausās mazākumtautību iedzīvotājos un šādu protestu nevajadzētu uztvert ne kā lojalitātes pārkāpumu, ne Kremļa roku. Viņaprāt, ministrijai vēl pirms protesta vajadzētu rīkotiem skaidrot situāciju.
Savukārt tagad šis jautājums vēl lielāku padara plaisu sabiedrībā un neuzticēšanos.
Ziņots, ka IZM iecerējusi, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīs tikai latviešu valodā. Mazākumtautību skolēniem paredzēts saglabāt iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Patlaban ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.
