Lasmane norādīja, ka cilvēki apmaiņā pret ubagu dāvanām paši ievēl tos, kas viņus ir iegrūduši nabadzībā, un maz iesaistās politikā. Kamēr cilvēki paši neiesaistīsies, negodīga politika netiks izskausta. Tāpēc, lai dzīvotu demokrātijā, pašiem ir jāizglītojas.
Tā dēvētās „oligarhu sarunas” noteikti nav ne pirmais, ne pēdējais politiskais skandāls, un politiskā skandāla klusināšanai vienmēr ir vieni un tie paši līdzekļi. Galvenokārt tā ir runa jeb valoda – ar to var tik ticami visu apsegt, un, politiķiem runājot, cilvēki sāk apšaubīt notikumu patiesumu un nopietnību. Politiķu uzdevums ir radīt pēc iespējas lielāku uzticamību viņu vārdiem, stāstīja eksperte.
Viņa arī norādīja, ka „oligarhu sarunu” kontekstā iesaistītās personas nekad nelieto tādus vārdus kā cieņa, krietnums un morāle, un tas norāda uz to, cik maznozīmīgas šīs lietas ir iesaistītajām personām, stāstīja Lasmane. Šo vārdu trūkums runā iezīmējot arī atšķirību starp mūsdienu Latviju un pirmās brīvvalsts laiku, kas tā laika apstākļos attīstījās daudz veiksmīgāk nekā šobrīd, uzskata Lasmane. Pašreiz vairāk cilvēku aizbraucot nekā atbraucot, un lēmumi par attīstību ir mahināciju un savtīguma rezultāts.
Viņa arī izteica pateicību tiem, kuri uzdrošinājās šīs "oligarhu sarunas" publiskot. Cilvēkiem tagad un arī pirms Saeimas vēlēšanām ar ironiju vajadzētu izturēties pret mēģinājumiem apšaubīt šo sarunu autentiskumu – neviens neies riskēt ar savu vārdu un cieņu, publicējot neautentiskas sarunas, izteicās Lasmane. Viņa uzskata, ka pirms vēlēšanām „oligarhu sarunu” lieta noteikti tikšot atkal celta gaismā, bet tajā pašā laikā mūsdienās informācija ļoti ātri aizmirstas - tas ir postmodernisma domāšanas rezultāts, kurā politiķu runas ļoti labi iekļaujas.
Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunām tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers –, kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos. Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos.
