No otrdienas, 23.februāra, uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem iespējams pierakstīties arī privātajās veselības aprūpes iestādēs, kas slēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Tā kā privātās klīnikas pašlaik piedāvā pierakstus līdz pat gada beigām, šādi iecerēts mazināt rindas valsts slimnīcās.
Par iespējām informē Valsts aprūpes un darba devēju asociācijas pārstāvis Māris Rēvalds: “Visa rutīnas medicīna: gan diagnostika, gan ārstu konsultācijas, gan plānveida operācijas ir pieejamas privātajās medicīnas iestādēs. Šie pakalpojumi ir ļoti augstā kvalitātē, ar jaunām modernām tehnoloģijām, kuras dažkārt pārsniedz to piedāvājumu, ko spēj dot publiskais sektors.”
Rēvalds, kas vada „Veselības centru 4”, atvēris pierakstus jau uz jūniju, un kopš publiskā paziņojuma centrs saņemot pat divreiz vairāk pacientu zvanu. Dienā tie esot vairāki tūkstoši.
Lielo interesi apstiprina arī Veselības centru apvienības poliklīnikās. “Bija 2500 zvanu līdz pulksten vieniem. Iespējas ir ierobežotas vienīgi atsevišķās vietās, pie acu ārsta, pie kardiologa, kur mums nav daudz speciālistu. Mums ir līgums noslēgts ar Nacionālo veselības dienestu, kur ir atrunāti visi šie noteikumi. Viņiem ir izstrādāti tarifi, par kuriem apmaksā šos pakalpojumus. Tarifi gan nav izcili,” stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis.
Līdz šim privātās iestādes pacientus pierakstījušas rindās, kas nepārsniedz mēnesi un kvotu apmēru proporcionāli iepriekšējam gadam. Ar jauno kārtību neapmierināts ir medicīnas sabiedrības „ARS” vadītājs Māris Andersons “Jauna ir NVD nostāja, ka mūs būtībā piespieda parakstīt vienošanos, ka mēs pildīsim. Privātie uzņēmēji ir uzņēmušies lielu risku, manuprāt, bet, lai nepasliktinātos pieejamība iedzīvotājiem, mēs rakstām pacientus uz priekšu. Mūsu uzņēmumā magnētiskajai rezonansei septembra mēnesis jau aizpildās.”
Līgumi ar NVD noslēgti tikai šī mēneša sākumā, un pagaidām finansējums valsts apmaksātiem pakalpojumiem piešķirts tikai tuvākajiem četriem mēnešiem, vienlaikus iespēja pierakstīties jānodrošina arī ilgākam laikam.
“Cilvēki bažījas, ka viņi nesaņems to, kas viņiem kā nodokļu maksātājiem pienākas, un viņi katram gadījumam cenšas izmantot tās iespējas, kādas ir. Un mēs savukārt riskējam ar zināmu apgrozījuma daļu, ja tas līgums vispār netiks noslēgts vai tiks noslēgts ar citiem nosacījumiem, vai tur tiks ierobežotas kvotas, vai kaut kas tāds,” saka Andersons.
Nacionālajā veselības dienestā mierina, ka uztraukumam neesot pamata un līgumi ar summu ilgākam laika periodam jau sagatavoti. Neuztraukties aicina arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība), sakot, ka naudas valsts apmaksātiem pakalpojumiem šogad esot tikpat daudz, cik pērn.
Ministrs cer, ka šādi privātais sektors atvieglos rindu problēmu valsts slimnīcās.
“Tas, es domāju, kaut kādā mērā palīdzēs noņemt spriedzi. Privātie dos savu ieguldījumu. Man tiešām ir patīkami, ka privātie pakalpojumu sniedzēji arī grib sadarboties un noņem to akūto stāvokli. Nav pamata uztraukties, naudas nav mazāk, nekā pagājušajā gadā,” saka Belēvičs.
Jau ziņots, ka valsts slimnīcās rindas uz pieprasītākajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem šim gadam veidojušās jau pērnā gada nogalē.
