“Man ir prieks, ka šī diskusija, kas ilga vairākus mēnešus, beidzot ir noslēgusies, noslēgusies par labu dabai,” sacīja Vējonis.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrība, aktīvi iesaistoties šajā diskusijā, panākusi vēlamo. Neapmierināti gan ir mežu īpašnieki, kas arī ir sabiedrības daļa, piebilda prezidents.
“Šajā nosacītajā viedokļu cīņā uzvarēja tā sabiedrības daļa, kas iestājās par dabas aizsardzības vajadzībām,” sacīja Vējonis.
Ziņots, ka mežu īpašnieki un dabas aizstāvji ilgāku laiku nespēja rast vienprātību par mežu apsaimniekošanas noteikumiem, kas paredz ļaut kailcirtes piekrastē un cirst tievākus kokus, nekā atļauts šobrīd. Arī mežu īpašnieki aicinājuši šos grozījumus apstiprināt, jo tikai ar izlases cirtēm nepietiek, lai atjaunotu priežu mežus, ko pamazām pārņem lapu koki.
Taču dabas aizstāvji iebilda. Viņuprāt, plānotās izmaiņas rada būtiskus draudus meža ekoloģiskajām un sociālajām vērtībām. Turklāt domāt tikai par ekonomiskām interesēm ir tuvredzīgi, un tas nekādi nesaistās ar ilgspējīgu mežsaimniecību. Viņi arī pieļauj, ka jaunie noteikumi samazinās mežu dabas vērtību un būtiski palielinās kailcirtes apmērus.
Taču decembra vidū pēc Latvijas Meža īpašnieku biedrības kopsapulces lūguma Zemkopības ministrija nolēma nevirzīt izskatīšanai valdībā minētos grozījumus.
