Šī patriotu nedēļa starp Lāčplēša dienu un Latvijas valstiskās piedzimšanas gadskārtu ir zīmīga vēl ar kādu būtisku datumu. Apritēja 95 gadi, kopš Latvijas Valsts prezidenta amata iedibināšanas un kopš brīža, kad tika ievēlēts pirmais Latvijas prezidents - Jānis Čakste, latviešu jurists un pasaulē augsti novērtēts demokrāts.
Godināt valsts un prezidentūras pamatlicēju Čaksti un viņa pēctečus – pirmskara Latvijas prezidentus - bija ieradušies gan pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Andris Bērziņš, Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis. Klāt nebija vienīgi Valdis Zatlers, kurš svētku dienas pavadīs kopā ar tautiešiem Austrālijā.
Vaira Vīķe-Freiberga uzskata – ar godu un lepnumu varam doties simtgadē jau tagad.
“Es gribētu atgādināt, ka mēs ar lepnumu iestaigājām uz pasaules skatuves jau no 1918.gada 18.novembra. Un mums nekas nebija nevienam jāpierāda – vienkārši, ka mēs deklarējām savu gribu pārņemt savu valsti. Un 100 gadus vēlāk tā pati apņemšanās ir spēkā. Un tas nozīmē, ka ikvienam un katru dienu, katru gadu ir jāpilda savi uzdevumi – tas nekad neapstāsies. Neapstāsies ne simtgadē, ne divsimtgadē. Lai visiem veicas strādāt savas Tēvijas labā!” sacīja eksprezidente.
“Es domāju, ka mēs varam droši lepoties ar to, ko mēs esam sasnieguši. Un mēs varam iet daudz tālāk un sasniegt daudz vairāk,” pauda Andris Bērziņš.
Savukārt Ulmanis domā, ka ir ļoti svarīgi radīt noskaņu, “lai mēs šo simtgadi sagaidītu vienoti, priecīgi, emocionāli bagāti, lai mums būtu personīgās laimes sajūta, lai mēs spētu saprast, ka šie 100 gadi ir mūsējie”.
“Mēs tos esam radījuši un mēs tos stiprināsim nākotnē,” sacīja Ulmanis.
Tomēr visi prezidenti atzīst, ka līdz simtgadei atlikušajā gadā svarīgi ir īstenot izglītības reformu.
“Mēs vēlamies izcelt sevi kā izglītotu tautu. Man šķiet, ka tad mums ir ļoti daudz kas darāms, lai mēs to vārdu būtu tiešām pelnījuši,” uzskata Vīķe-Freiberga.
“Mēs esam sasnieguši tomēr tādu punktu mūsu izglītības sistēmā, ka mēs varam ar to lepoties un ka tas būs mūsu karogs nākamajā simtgadē, ka Latvija ir tā vieta, kur var doties no visas pasaules izglītoties, un tas būs mūsu tas stiprums,” piebilda Bērziņš.
“Ir ļoti svarīgi gan izglītības reforma, gan veselības aprūpes reformas, gan rūpes par bērniem, kas ir pēdējos gados stipri aktualizējušās, un jābūt tam galapunktam un galamērķim vismaz uz šo simtgadi – ka mēs atkal esam kopā, atkal Latvijā,” sacīja Ulmanis.
“Manuprāt, šobrīd vissvarīgākais ir, lai valdībā un parlamentā tiktu pieņemti lēmumi par tām reformām, kas mums ir nepieciešamas. Tātad – tas ir izglītībā, veselības aprūpes jomā. Mums jādomā par zinātnes atbalstu. Tā ka es domāju, ka šie trīs jautājumi ir ļoti, ļoti svarīgi,” uzskata pašreizējais prezidents Raimonds Vējonis.
Papildus tam Andris Bērziņš uzskata – politiķiem ir jāizdomā, kā padarīt vienotāku Latvijas sabiedrību.
“Pirmajā simtgadē tomēr vajadzētu pielikt tiem jautājumiem punktu, kas mums ir nākuši līdz nu jau 28 gadus – tas ir nepilsoņu jautājumam un, protams, arī tam, kas saistīts ar čekas lietām. Tur tomēr vajadzētu to izlīguma variantu atrast. Tad, es domāju, mēs varētu pilnīgi droši priecāties un iet uz priekšu nākamajā simtgadē,” sacīja Bērziņš.
