Kamēr likuma „Par pašvaldībām” grozījumi, kas paredz ierobežot konkurenci kropļojošo pašvaldību informatīvo izdevumu darbību jau ilgāku laiku ir „iestrēguši” Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir jāpapildina ar normu, kas noteic, ka pašvaldību izdevumi nav uzskatāmi par masu informācijas līdzekļiem. Šādu lēmumu pēc kaismīgām diskusijām par diviem Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora, „Vienotības” deputāta Viktora Valaiņa iesniegtiem priekšlikumiem pieņēma par Preses likumu atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Garākās diskusijas raisīja Valaiņa priekšlikums likumu papildināt ar normu, kas pašām pašvaldībām dotu tiesības noteikt pašvaldību izdevumu saturu, formu, tirāžu un iznākšanas biežumu. Atbalstu šim ierosinājumam pauda arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Jana Bunkus: „Mēs neregulējam, cik bieži iznāk un kādā formātā, jo tas vairāk ir tradīcijas jautājums, ka pašvaldību izdevumi iznāk katrā pašvaldībā savā formātā, un arī to periodiskums ir pieskaņots pašvaldības vajadzībām.”
Tikmēr par mediju politiku atbildīgās Kultūras ministrijas pārstāve Klinta Ločmele pauda pārliecību, ka šādi papildinājumi Preses likumā ir lieki un pašvaldību izdevumu problemātika ir jārisina likumā „Par pašvaldībām”: „Kultūras ministrijas ieskatos, tas vēl vairāk nostiprinātu šo neskaidro izdevumu par to, kas tad ir pašvaldības informatīvais izdevums – masu medijs vai pašvaldības sabiedrisko attiecību darbs. Patlaban publiskajā telpā tas apzināti vai neapzināti tiek jaukts kopā. Un šajā likumā „Par presi un masu informācijas līdzekļiem” nebūtu jādefinē lietas, kas attiecas uz pašvaldību sabiedriskajām attiecībām.”
Tam piekrīt arī Konkurences padome. “Nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams, ka pašvaldību informatīvie līdzekļi izspiestu ārā privātos medijus un tādējādi attiecīgi ietekmētu preses brīvību. Arī par jautājumu par bezmaksas sadaļām būtu jābūt diskusijai un jābūt vienotām nostādnēm, kā tas tiek izdarīts. Mēs uzskatām, ka jābūt vienotam regulējumam, ka nevar katra pašvaldība pati noteikt, ko viņa darīs ar savu presi,” komisijas sēdē norādīja Konkurences padomi pārstāvošais Antis Apsītis.
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Leitāns pieļāva iespēju, ka Valaiņa piedāvājums Preses likumā noteikt, ka pašas pašvaldības lemj par bezmaksas informatīvo izdevumu saturu un periodiskumu, vērtējams kā mēģinājums apiet ierobežojumus, ko plānots noteikt Pašvaldību likumā.
„Tā versija ir tāda, ka ar šo priekšlikumu Valaiņa kungs un Lielo pilsētu asociācija gribētu panākt plašāku pašvaldību rīcības brīvību,
apejot šobrīd uz otro lasījumu diskutēto priekšlikumu likumā „Par pašvaldībām”, kas ir ierobežojošāks pašvaldību PR aktivitātēm. Tie ir priekšlikumi, kurus rakstīja VARAM ar Kultūras ministrijas līdzdalību,” norādīja Leitāns.
Pēc ilgām diskusijām Valainis nolēmis savu strīdīgo priekšlikumu atsaukt.
Tikmēr pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) ierosināja, ka pašvaldībām jāļauj savus laikrakstus izdot tikai striktos izņēmuma gadījumos – tad, ja neviens privāts laikraksts konkrētajā novadā neiznāk.
“Ja jūs tagad apelēsiet pie tā, ka kaut kur – Durbē vai Priekuļos – nav avīzes un vienīgā, kas var izdot, ir dome, tad tam, lūdzu, izmantojiet Valsts pārvaldes 88.pantu, kur publiska persona ir tiesīga nodibināt kapitālsabiedrības. Un tad, lai Konkurences padome pieslēdzas, izpēta tirgu un skatās, vai tiešām Durbē ir tā, ka nav neviens, kas privātā sektorā varētu nosegt šo reģionālo presi,” norāda Kaimiņš.
Ierosinājumu par atbalstāmu atzina vairāki deputāti, Konkurences padome, Kultūras ministrija, Saeimas juridiskais birojs, Preses izdevēju asociācija un pat Latvijas Pašvaldību savienība. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) rosināja priekšlikumu precizēt tā, lai neciestu, piemēram, tādi izdevumi kā “Latvijas Vēstnesis” vai “Jurista vārds”, taču idejiski atbalstīt.
Tomēr, “Saskaņas” un Zaļo zemnieku deputātiem balsojumā atturoties, priekšlikums komisijā netika apstiprināts un līdz galīgajam balsojumam Saeimā nenonāks.
Komisija darbu pie grozījumiem preses likumā līdz ar to beigusi, un vēl atlicis gala balsojums Saeimā.
Vēl 2016.gada februārī tika aplēsts, ka gandrīz katra no 119 Latvijas pašvaldībām atbilstoši savām budžeta iespējām jau gadiem drukā savu oficiālo izdevumu. Tikai dažas iztiek ar taupīgiem mēnešrakstiem, kur tiešām lakoniski izstāsta par domes darbu. Bet daudzviet pašvaldības vairākas reizes mēnesī drukā krāsainus neatkarīgu avīžu atdarinātājus lielās tirāžās, domes informāciju tur “atšķaidot” ar izklaidējošiem rakstiem, sludinājumiem un reklāmām.
Vēlāk šis jautājums nonāca līdz Saeimai, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija janvārī atbalstīja priekšlikumu liegt valstij un pašvaldībām veidot periodiskos izdevumus un interneta vietnes kā masu informācijas līdzekļus. Taču Saeimai vēl neizdevās vienoties par šādu risinājumu.
