Kučinskis norādīja, ka elektrifikācijas programma viennozīmīgi būs jāsamazina, jo pašlaik tāda situācija Latvijā nav, ka citiem nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par dzelzceļu.
Atbalsts no valdības un pretimnākšana šai iecerei var būt, bet nevar runāt par nodokļu maksātāju naudu, uzsvēra premjers.
Redzot, ka elektrifikācijas projektā nav iespējami ieguldījumi bez valsts budžeta deficīta, Satiksmes ministrijai dots uzdevums nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem. Kučinskis sacīja, ka, piemēram, varētu būt dzelzceļa elektrifikācija, kas vērsta uz pasažieru pārvadājumiem. Varot arī skatīt elektrificējamo posmu dalītā veidā.
Vienlaikus premjers norādīja – arguments par labu projektam būtu tas, ja Latvija un Baltkrievija tranzīta nozarē vienotos par elektrifikāciju, kas ļautu uz mūsu reģionu pārvirzīt Ķīnas kravas.
“Bet Latvijai pašai noelektrificēties bez skaidra plāna, ka no tā nāk atpakaļ ienākumi, ir piecreiz izmērāms jautājums,” piebilda valdības vadītājs.
Valsts AS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas atzina, ka projektam nepieciešams būtisks līdzfinansējums. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka projektā ieguldītie līdzekļi daļēji atgrieztos valsts budžetā caur to, ka tiktu izmantoti Latvijas materiāli un darbaspēks.
Taujāts par iespēju audzēt pārvadāto kravu apjomu pēc dzelzceļa elektrifikācijas, Strakšas sacīja, ka šobrīd jācenšas saglabāt esošos apjomus. “Attiecībā uz Krievijas kravām situācija skaidra – kamēr būs politiskā neuzticēšanās, grūti sagaidīt pozitīvu virzību pagaidām,” sacīja LDz vadītājs.
Bet atklāts paliek jautājums par konkurenci ar Lietuvu par Baltkrievijas kravām. Lietuva esot paziņojusi par dzelzceļa elektrifikāciju, un tas būšot būtisks konkurences ierocis. “Konkurences tirgus nedod garantijas, tas dod tikai iespējas. Ja mēs tās neizmantojam, kāds cits izmanto,” piebilda Strakšas.
Ziņots, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmās kārtas plānotās izmaksas pārsniedz pusmiljardu eiro. Projektam paredzētais Kohēzijas fonda finansējums pārsniedz 346 miljonus eiro.
Taču "Eurostat" nāca klajā ar atzinumu, ka 120 miljonu ieguldīšana valstij piederošā AS "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanā atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Līdz ar to projekta posma apjoms varētu tikt samazināts. Lēmums par vairāk nekā pusmiljardu eiro vērtā projekta turpmāko likteni valdībai jāpieņem līdz šā gada beigām.
Ar mudinājumu atlikt projekta īstenošanu iepriekš klajā nāca „Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika”.
