Šogad Latvijas tauta bija kopā gan lielos priekos, gan lielās bēdās, atzina premjers. Latvijas tauta bija vienota Dziesmu svētkos, bet diemžēl 2013.gads nesa arī vienu no smagākajiem pārbaudījumiem atjaunotās Latvijas valsts vēsturē – Zolitūdes traģēdiju, kas atgādināja, cik trausla var būt šķirtne starp dzīvību un nāvi. Premjers uzsvēra, ka vainīgie tiks sodīti, bet šī diena nekad netiks aizmirsta. Viņš arī pateicās visiem, ka nepalika malā šajā brīdī, un aicināja arī ikdienas steigā neaizmirst atbildību vienam par otru.
Tāpat premjers atgādināja, ka ekonomikā 2013.gads bija sekmīgs, vidējā alga tautsaimniecībā pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, samazinājās bezdarbs un ekonomisko izaugsmi iedzīvotāji sākuši izjust savos maciņos. Tomēr izaugsme nav pašsaprotama lieta, tā ir jākopj, uzsvēra Dombrovskis. Viņš skaidroja, ka viņa valdības stingra fiskālā politika nebija pašmērķis, bet gan tikai pamats, kas pats nenodrošina iedzīvotāju labklājību – to nodrošina darba ražīgums un investīcijas. Tikai konkurētspējīga Latvijas ekonomika ļaus palielināt algas, pensijas un pabalstus, un tā ir Dombrovska ceļamaize nākamajai valdībai.
Premjers arī atgādināja, ka tieši iedzīvotāji noteiks, kā attīstīsies Latvijas valsts, un nākamajā vēlēšanu gadā novēlēja būt aktīviem un gudriem – atšķirt graudus no pelavām, atbildīgu politiku no tukša populisma.
Dombrovskis arī atgādināja, ka jaunajā gadā Latvija pievienojas eirozonai un apsveikumu Latvijai sūta visi Eiropas līderi, eiro ieviešana ir vēl viena iespēja Latvijas valsts ekonomiskajai drošībai un uzplaukumam.
Tāpat viņš nākamajā gadā novēlēja strādāt pie tā, lai Latvija kļūtu vienotāka, jo sabiedrībā aizvien ir daudz plaisu, kas vājina katru iedzīvotāju un valsti kopumā. „Mēs nevaram atļauties turpmāku sabiedrības noslāņošanos, mums kopā jāveido Latvija par zemi, kur katrs ir piederīgs, drošs par savu un savu tuvo cilvēku šodienu un rītdienu," sacīja Dombrovskis.
