Tēta projekts
Par atgriešanos Latviijā Saraksts
Izvēlne

Praktiska informācija reemigrantiem par atgriešanos Latvijā

Informācijas par to, ko darīt cilvēkam, kas nolēmis atgriezties Latvijā, nemaz nav tik daudz. Bieži tā ir paslēpta zem dažādiem atslēgas vārdiem, gadās, ka norādītās saites, kurām būtu jāved uz noderīgu informāciju, nemaz nedarbojas vai arī viss ir uzrakstīts sarežģītā valodā. Latvijas Radio apkopoja, kāda informācija pieejama tiem, kas plāno atgriezties Latvijā un kur meklēt palīdzību dažādos jautājumos. 

  • Ģimenes jeb bērnu pabalsts

Lai iegūtu bērnu pabalstu, cilvēkam vispirms par pārcelšanos uz dzīvi Latvijā jāpaziņo konkrētās valsts kompetentajai iestādei. Tālāk Latvijā iesniegums jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Pabalsta apmērs atkarīgs no tā, cik gadu ir bērnam. Kādā apmērā pabalstu var saņemt, informāciju var atrast Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā sadaļā „Ģimenes pabalsti”.

  • Bezdarbnieku pabalsts*

Pirms atgriešanās Latvijā kompetentajai iestādei (iestādei, kas piešķīrusi bezdarbnieka pabalstu, analogs mūsu Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA)) jāiesniedz U2 dokuments „Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana”.

U2 dokuments apstiprina personas tiesības, meklējot darbu Latvijā, saņemt citas Eiropas Savienības (ES) valsts bezdarbnieka pabalstu (bezdarbnieka pabalsta eksports). Bezdarbnieka pabalsta eksportu persona var saņemt 3 līdz 6 mēnešus. Tiesības uz bezdarbnieka pabalsta eksportu būs pieejamas, ja vismaz 4 nedēļas pirms izbraukšanas uz Latviju cilvēks būs reģistrēts kā bezdarbnieks attiecīgās valsts nodarbinātības dienestā.

Pēc atgriešanās Latvijā nedēļas laikā kopš izbraukšanas brīža jāreģistrējas Latvijas NVA. Tur jāuzrāda izsniegtais U2 dokuments un jāpilda visi bezdarbnieka pienākumi, kurus nosaka likums.

(*) Bezdarbnieku pabalsta eksports ir pieejams jebkuram ES pilsonim, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu un vēlas pārvākties uz citu Eiropas Savienības valsti, lai meklētu darbu. Piemēram, Latvijas pilsonis, kuram Latvijā maksā bezdarbnieku pabalstu, var to eksportēt uz jebkuru citu ES valsti.

Vairāk informācijas VSAA sadaļā Bezdarbnieka pabalsti Eiropas Savienībā (ES)

  • Izglītība

Informācija par Latvijā esošajām pirmsskolas izglītības iestādēm Rīgā atrodama šeit. Bet, ja pēc pārcelšanās plānots dzīvot ārpus Rīgas, tad par citur esošajām bērnudārziem, jājautā konkrētajai pašvaldībai.

Arī par tuvāko vidusskolu vai profesionālo izglītības iestādi jāinteresējas konkrētajā pašvaldībā. 

Savukārt saraksts ar visām augstākas izglītības iestādēm atrodams Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Pieaugušie, kuri vēlas apgūt jaunas zināšanas vai pārkvalificēties, par šādām iespējām var atrast informāciju latvija.lv.

  • Darbs

Darbu Latvijā iespējams meklēt Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā publicētajās vakancēs, kā arī citos sludinājumu un vakanču portālos. Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā karjeras konsultācijas, valsts valodas apguvi, praktisku un profesionālu apmācību, kā arī citus aģentūras organizētus nodarbinātības un bezdarba samazināšanas pasākumus.

Ja ir interese par brīvprātīgo darbu, jāskatās šeit.

  • Eiropas Savienības pensija

Pensijas piešķiršana un aprēķināšana no vairākām valstīm var būt laikietilpīgs process, tāpēc iespēja saņemt pensiju jāpieprasa vismaz sešus mēnešus pirms pensionēšanās.

Pensijai ir jāpiesakās kompetentajā pensiju iestādē - dzīvesvietas valstī vai valstī, kurā strādāts pēdējo laiku. 

Tālāk valsts izvērtē pieprasījumu un apkopo dokumentus, kuri apliecina  iemaksas, kas veiktas visās valstīs, kurās cilvēks strādājis.

Nepieciešamie dokumenti valstīs var atšķirties, bet galvenokārt tiks prasīti bankas rekvizīti un personu apliecinošs dokuments.

Pensionēšanās vecums dažādās Eiropas valstīs atšķiras.

  • Ja dzīvesbiedrs/-e ir trešo valstu pilsonis*

Kā iegūt uzturēšanās atļauju, pilsonību vai arī informāciju, piemēram, par darbu, izglītību, kultūru un dzīvi Latvijā, var iegūt "Patvērums "Drošā māja"" projekta "Informācijas centrs imigrantiem" mājaslapā.

*Saskaņā ar Latvijas likumdošanu trešo valstu valsts piederīgie ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices pilsonis.

Iespējami arī citi pabalsti un atbalsta instrumenti, kurus piedāvā katra pašvaldība individuāli.