Pusotrs tūkstotis cilvēku piedalījās gājienā un ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa leģionāru piemiņai, bet pārējie pulcējās pie Brīvības pieminekļa gan kā skatītāji, gan arī vēl piedalījās citās pieteiktajās akcijās.
Policija uzskata, ka ar uzdevumu nepieļaut vardarbības izpausmes, ir tikusi galā. "Šis ir pasākums, kad ir pretēji viedokļi, kurus demokrātiskā valstī ir jādod iespēju paust. Ar uzdevumu nepieļaut vardarbīgas izpausmes policija ir tikusi galā," sacīja Pildava.
Viņa norādīja, ka policija iejaukusies "emocionālajā situācijā", kad leģionāru atceres gājiena dalībnieki protestēja pret skaļo mūziku, kas atskanēja no 16.marta pretiniekiem - "Apvienības pret nacismu".
"Apvienības pret nacismu" līderis Jānis Kuzins iepriekš aģentūrai BNS apstiprināja, ka viņš raksta policijai iesniegumu par miesas bojājumu nodarīšanu, jo saņēmis pa seju divus sitienus. Policija uzbrucēju aizturējusi. Kopumā 16.marta pasākumu laikā aizturēti pieci cilvēki.
Cietušais, kura vārdu policija neatklāj, ieguvis miesas bojājumus jau pēc pasākuma beigām, nevis tā laikā, norādīja policijas pārstāve.
Šogad 16.martā Rīgas centrā pasākumus pieteica četras organizācijas.
Savulaik likumā "Par svētku un atceres dienām" 16 .marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.
1944.gada 16.martā sākās latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija "Daugavas Vanagi" 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu, kurai ir gan atbalstītāji, gan pretinieki.
Latvijas valdības nostāja ir, ka šī nav oficiāla piemiņas diena. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī.
