Ar to cer pielikt punktu strīdiem par to, kurš karojis pareizajā un kurš – nepareizajā pusē. Plānots arī, ka pašvaldībām būs tiesības sniegt sociālu atbalstu kara dalībnieka statusu ieguvušajiem.
Par to, ka Saeimai vajadzētu pieņemt likumu, kas veicinātu sabiedrībā vienotu izpratni par Otrā pasaules kara notikumiem un dalībniekiem abās frontes pusēs, ir spriests jau kopš Atmodas sākuma. Bet līdz šim tas nebija izdevies. Tagad lēmums, šķiet, ir tuvāk nekā jebkad agrāk.
“Tā ir deputātu griba, atzīt to, ka Latvijas Republikas pilsoņi ir pelnījuši Otrā pasaules kara dalībnieka statusu kā upuri. Jo šis ir upuru likums,” norāda Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
“Vispirms jāsaka, ka visa šī darbība notiek vismaz 10 gadus par vēlu,” atzīst 93 gadus vecais Edgars Skreija, Nacionālo karavīru biedrības ilggadējais priekšsēdis.
Tomēr viņš ir gandarīts par panākto progresu un atnācis uz Saeimu, lai būtu klāt komisijas sēdē.
Projekta būtība – Latvija bija okupēta un karadarbībā nepiedalījās, tāpēc nav atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem tās teritorijā. Līdz ar to tie Latvijas pilsoņi, kuri karoja komunistiskā vai nacistiskā režīma pusē, ir pretlikumīgi iesaistīti karadarbībā un vienlīdz uztverami kā kara upuri.
Viņiem plānots piešķirt kara dalībnieka apliecības un īpašas krūšu nozīmes. Bet pašvaldības būs tiesīgas piešķirt viņiem atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. Galvenais, ka Latvija oficiāli noformē taisnīgu skatījumu uz notikušo.
“Te jau var būt tā, ka cilvēks ir pēdējās dienas šajā saulē. Viņam paziņos – tu esi Otrā pasaules kara dalībnieks. Tu esi piedalījies karā un aizstāvējis savu valsti, un viņš aiziet aizsaulē tajā pārliecībā. Tas ir galvenais,” uzskata Skreija.
Tiek uzskatīts, ka tie varētu būt daži simti, kuri pieteiktos statusa iegūšanai. Diskusijas par personu loka paplašināšanu gan vēl ir gaidāmas.
“Tomēr, ja mēs runājam par samierināšanos, par izlīgumu tādā plašā mērogā, es joprojām uzskatu, ka nav lietderīgi to sašaurināt tikai uz Latvijas pilsoņiem un jo mazāk – tikai uz tiem, kuri bija pilsoņi 1940.gadā,” uzskata Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (“Saskaņa”).
Savukārt Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce norāda, ka no likuma nedrīkst izslēgt tos karadarbībā iesaistītos, kuri uz 1940.gada 17. jūniju bija pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji.
“Tādējādi, ja tiek pieņemta esošā projekta redakcija, protams, radīsies jautājumi par iemesliem šādai nekonsekvencei,” brīdina Līce.
Sola, ka likumu varētu pieņemt jau šoruden. Izskan pat konkrēts spēkā stāšanās datums – 1. novembris.
