Pašlaik daudzi vecāki burtiski cīnās, lai panāktu, ka viņu atvases var mācīties tādās skolās, kas ilgstoši specializējas kādas svešvalodas padziļinātā mācīšanā un ko pašlaik palīdz īstenot no valsts piešķirtais papildu finansējums.
Latvijā ir 10 vispārizglītojošās skolas, kur kādu no svešvalodām māca padziļināti.
Piemēram, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā tā jau vairāk nekā pusgadsimtu ir angļu valoda. Līdz šim Izglītības ministrija par šo papildus darbošanos arī piemaksāja, taču ir plāns tuvākajā laikā no šī papildu koeficienta atteikties.
Šīs skolas to sauc par izcilības graušanu.
Augsti mācību rādītāji, piemēram, Rīga Centra humanitārajā ģimnāzijā, ir dažādos priekšmetos, bet angļu valodas centralizēto eksāmenu pērn šīs skolas divpadsmitie nokārtoja ar vidējo rezultātu 89%, salīdzinājumam valstī tie vidēji ir 59%.
Skolotāja Aija Gudza uzskata – tieši papildu finansējums, kas ļauj bērnus dalīt grupās vien pa 10, ir augsto rezultātu atslēga.
“Mēs varam katram skolēnam pieiet individuāli, mēs varam dažādas formas veidot, mēs varam pārbaudīt katru skolēnu, ko viņš ir sagatavojis, un pielabot, varam strādāt daudz intensīvāk,” skaidroja Gudza.
Arī vecāki, kuri saviem bērniem šo skolu izvēlējušies, rēķinās ar nemainīgi labiem rezultātiem, tādēļ krietni noraizējušies par ministrijas plāniem no papildu finansējuma valodu skolām atteikties.
“Bērniem būs [angļu valoda] jāmācās lielās klasēs – līdz 30 skolēniem. Līdz ar to tas līmenis, protams, nebūs zems, tas būs normāls angļu valodas līmenis, bet tas nebūs pastiprināti padziļināts līmenis, ko skola solīja vecākiem, kad vecāki veda savus bērnus uz šo skolu,” vecāku raizes skaidroja skolas vecāku padomes pārstāvis Andris Tauriņš.
Pašreiz valdības noteikumi paredz pārstāt apmaksāt padziļinātu svešvalodu mācīšanu no šī gada septembra. Tagad gan plānots tos grozīt, un vismaz šoruden naudas samazinājuma vēl nebūs.
To, visticamāk, izdarīs, kad skolās pilnībā ieviesīs jauno kompetenču izglītības modeli. Tad gan visām skolām būs vienlīdzīgs finansējums, jo jaunais modelis ļaušot ikvienai no tām esošo finanšu rāmjos brīvāk organizēt darbu.
“Kas nozīmē, ka pieaugs iespējas skolām, padziļināti specializējoties, mācīt vai nu valodas, vai specializēties vairāk dabaszinātņu nozarē, vai citās. Līdz ar to pieaugs iespēja pašiem brīvāk plānot savu stundu sadalījumu un mācību plānu, lai organizētu tā, lai skolēni, īpaši vidusskolas posmā apgūtu mazāk priekšmetu, bet labāk un dziļāk,” skaidroja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
“Līdz ar to tas faktiski risina to ideju vai piedāvājumu, ko šīs skolas arī attīstīja gadu garumā,” piebilda Catlaks.
Skolas direktorei nav izprotams, kā skolu vienlīdzības vārdā var nevis celt finansējumu situāciju visiem, bet gan graut vietas, kas šobrīd – vismaz valodu jomā – ir izcilības flagmaņi.
“Es nesaprotu, kāpēc katru reizi, mainoties kaut kam, kaut kādai jaunai idejai ienākot jebkurā jomā, mēs gribam kaut ko labu sagraut,” ieceri kritiski vērtēja Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte.
“Sāksim ar to, ka darīsim tās jaunās lietas tur, kur ir problēmas vai kaut kā trūkst. Mums šobrīd šī sistēma strādā labi. Kāpēc to vajag sagraut, lai būtu visi vienādi? Vienādi kādreiz mums jau viss ir bijis,” sacīja Rudzīte.
Nepiekrītot ministrijas plāniem, visas 10 “valodu skolas” ministram un premjeram nosūtījušas vēstuli ar atkārtotu lūgumu no finansējuma samazināšanas atteikties pavisam.
