Jau pirms kāda laika Rīgas pilsēta akceptējusi stratēģisku skatījumu uz tās attīstību, un Skanstes apkaime tajā iezīmēta kā attīstāmā biznesa teritorija, kas dotu iespēju celt Rīgas starptautisko konkurētspēju – tā atbalstu iecerētajai tramvaja līnijai pamato Latvijas pilsētplānošanas uzņēmuma SIA „Grupa93” direktors Neils Balgalis.
Tāpat Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes loceklis Andis Kublačovs piekrīt, ka Skanstes tramvaja līnija būtu vajadzīga. Arī viņš norāda uz pilsētas plānojumu, kurā Skanste iezīmēta starp attīstāmajām teritorijām. Turklāt pašlaik tur nav sabiedriskā transporta, bet cilvēki turp dodas ne tikai biznesa jautājumos. Sliežu transports ļautu cilvēkus pārsēdināt no automašīnām, kas šobrīd jau pārpildot Skansti.
Viņš arī atzina, ka Eiropas līdzfinansējumu ir vieglāk iegūt šādam attīstāmajam projektam.
Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns profesors Uģis Bratuškins uzskaita tramvaja priekšrocības: tas ir mūsdienīgs, ekoloģiski draudzīgākais transporta veids ar lielāko pārvadājumu jaudu. Savulaik tramvaja satiksme Rīgā sašaurināta par labu trolejbusam, bet tagad notiek likumsakarīga atgriešanās pie tramvaja.
Taujāti par vērtējumu apļveida tramvaja līnijas iecerei, eksperti to vērtē atzinīgi, jo tā būtu iespēja atslogot Rīgas centru no nevajadzīgas satiksmes un liekas caurbraukšanas.
Tas gan nozīmē, ka ir jādomā par ērtām pārsēšanās iespējām no viena transporta uz citu.
Savukārt pilsētplānotāju kritiku izpelnījusies pašvaldības komunikācija par plānoto tramvaja līniju. Uz publiski paustiem pārmetumiem no pilsētas neesot bijis “sakarīgas atbildes”, saka Bratuškins.
Jau ziņots, ka Rīgas domes iecerētā jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu, daļu maršruta būvējot cauri kapiem. Līnijas izbūve skartu vienu kapliču, skaidroja dome. Pret tramvaja līnijas izbūvi ir Lielo kapu draugu kopa, kas novērojusi, ka Skanstes ielas apgabalā nedzīvo vairāk par 2000 cilvēku.
Tikmēr Rīgas dome nolēmusi izsludināt atklātu ideju konkursu, lai izstrādātu Lielo kapu teritorijas turpmākās attīstības koncepciju.
Pēc tikšanās ar kultūras ministri Daci Melbārdi (Nacionālā apvienība), Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem Rīgas dome paziņojumā medijiem norāda - visi klātesošie esot vienojušies, ka Rīgas dome uzņēmusies teritorijas kopšanu, savukārt Kultūras ministrija plāno ieguldīt līdzekļus, restaurējot nozīmīgākos pieminekļus, kas Lielajos kapos uzstādīti Latvijas vēsturē nozīmīgām personībām.