Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredzēs sadalīt pieejamo veselības aprūpi atkarībā no tā, vai ir nomaksāti darbaspēka nodokļi.
Lai gan sistēma paredzēta solidāra dažādiem ienākumu līmeņiem, taču iecerēts arī nodokļu nomaksas minimālais slieksnis, no kura varēs saņemt pilno veselības pakalpojumu grozu. Turklāt pilna groza saņemšanai būtisks būs noteikts mēnešu skaits, kurā maksāti nodokļi.
Čakša gan pagaidām neatklāja ieceres detaļas, norādot, ka likumprojekts pašlaik vēl ir izstrādes stadijā un mainās trīsreiz dienā. Viņa cer, ka nākamnedēļ būs tapusi stabila likuma versija.
Jaunajā modelī būs arī paredzēta iespēja iedzīvotājiem, kas ir ārpus vispārējā nodokļu režīma, pašiem veikt iemaksas, lai varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu.
Jau ziņots, ka grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu paredz nākamgad valsts sociālajā apdrošināšanā iekļaut arī veselības apdrošināšanu, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jeb sociālo iemaksu likmi par 1%. Ieņēmumi no sociālo iemaksu likmes celšanas tiks novirzīti nevis speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai.
Atbilstoši plānots nodrošināt nodokļu maksātājiem pilnu pakalpojumu grozu, bet nemaksātājiem tikai pamata pakalpojumus. Taču ir daudz jautājumu par to, kā valsts pakalpojumus saņems tie, kas saņem autoratlīdzības, strādā neregulāri un neveic sociālās iemaksas.