Savulaik no Piebalgas puses nākuši daudzi mūsu dižgari, rakstnieki, mūziķi, mākslinieki, jo šī puse ir bijusi arī bagāta ar izglītības tradīcijām. Bet, ja īstenojas pētījumā ieteiktais, tad, kā vērtē Jaunpiebalgas vidusskolas direktore Ulla Logina, izglītības pēctecība novadā būs apdraudēta. "Nu, tā pašlaik izskatās, ka gan Jaunpiebalga, gan Vecpiebalga paliek par pamatskolām," vērtē Logina.
Tuvākās vidusskolas tad būtu 40 kilometru attālumā Smiltenē, 60 kilometru - Madonā un 70 kilometru - Cēsīs. Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs parēķinājis, ka tik tālu vadāt skolniekus nebūt nav finansiāli izdevīgākais risinājums.
"Mūsu skolai vidusskolas posma pedagogu izmaksas ir 52 tūkstoši eiro gadā, tajā pašā laikā esošās izmaksas autobusa pārvadājumiem, lai mēs tātad katru mācību dienu nodrošinātu pārvadājumus, piemēram, visus 50 bērnus vedam uz Cēsīm, autobusa izmaksas ir vairāk nekā 40 tūkstoši, tad kāda šeit ekonomija? Skolas uzturēšanas izdevumi paliks tie paši, elektrība, siltums, apkopēji, tehniskais personāls būs vajadzīgs jebkurā gadījumā," sacīja Šāvējs.
Jaunpiebalgas vidusskolas 11.klases skolniece Amanda Sinka jau zina, ko nozīmē braukāt uz attālāku skolu, jo mācījusies arī Cēsīs. "Tas ir gan laikietilpīgi, gan sarežģīti, jo jāved visas savas mantas uz turieni un atpakaļ, ērtāk ir dzīvot uz vietas, bet, ja dzīvo uz vietas, tad jādomā, kur dzīvosi, ko ēdīsi, un tas ir apgrūtinājums tieši vecākiem."
Skolas direktore stāsta, ka daudzu vecāku finansiālais stāvoklis arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, ja vidusskolas nebūs uz vietas, jaunieši izglītību neturpinās, arī runājot par profesionālo izglītību.
"Ir jau vēl viena daļa, kas 9.klasē aiziet uz arodizglītības sistēmu, bet šīm ģimenēm, sastopoties ar pirmajām sadzīves vai tīri finansiālajām grūtībām, kaut kur 10.klasē sākot no Ziemassvētkiem līdz maijam viņi pa vienam vien sāk nākt atpakaļ uz Jaunpiebalgas vidusskolu," teica Logina.
Jaunpiebalgā arī uzskata, ka nav īsti skaidri kritēriji, pēc kuriem vidusskolas tiek vērtētas, jo tas, ka vienu mācību gadu rezultāti nav tik labi, vēl nenozīmē, ka skolas darbs ir slikts.
"Tā reforma zināmā mērā ir vajadzīga, un tā noteikti būs, bet ir jābūt selektīvai pieejai un jāņem vērā dažādi kritēriji, ne tikai viens kritērijs, cik ir bērnu klasē, un ne tikai vidējās atzīmes un eksāmenu rezultāti. Ir jāņem vērā tas, ka valstij ir jānodrošina izglītības pieejamība, ir jānodrošina iespēja vecākiem izvēlēties izglītības iestādi," teica Šāvējs.
"Mēs vienmēr esam centušies apmierināt visas savu ģimeņu prasības un nodrošināt visas izglītības programmas savā skolā, lai tiem bērniem nebūtu jābrauc projām uz kaut kurieni, jo Jaunpiebalga vienmēr ir bijusi stipri tālu no lielajām pilsētām, tādiem normāliem centriem. Līdz ar to mums vienmēr ir bijis šis uzstādījums, ka mums visam ir jābūt pie sevis šeit uz vietas. Tāpēc mums ir vidusskola ar sešām programmām, mums ir mākslas, mūzikas skola, mums ir viss iespējamais, sporta zāli uzcēlām," klāstīja Logina.
Savukārt novada pašvaldības vadītāju Laimi Šāvēju uztrauc tas, kā tad, ja te nav vidusskolas, var veidoties novada attīstība, jo jau šobrīd no vietējiem uzņēmējiem ir izskanējis viedoklis, ka meklēs citus ceļus, lai bērni iegūtu tālāko izglītību.
"Ja tie bērni mācīsies pilsētā, varbūt, ka viņš arī izvēlēsies būvēt sev dzīvesvietu kādas pilsētas tuvumā un pārcelt tur uzņēmējdarbību. Nu mēs varam vilkt zināmas paralēles ar novadu reformu, jo bijušajos pagastu centros, kuri vairāk nav centri, pēc šī signāla, ka būs reforma, ļoti daudzi uzņēmēji šīs teritorijas pameta; tas sekos arī skolām, tikai daudz plašākā mērogā," uzskata pašvaldības vadītājs.
Šobrīd Jaunpiebalgā cer, ka, īstenojot skolu optimizāciju, tomēr tiks izvērtēta katras skolas un katra novada konkrētā situācija, un Piebalgas puse, kas izsenis ir bijusi slavena ar savām izglītības tradīcijām, 21.gadsimtā bez savas vidusskolas nepaliks.
