Gaidāmie Krievijas un Baltkrievijas militārie vingrinājumi būs lielākie kopš Aukstā kara beigām, un tie viesuši bažas Baltijas reģionā. Krievija jau gatavojās mācībām, un par to liecina militāras tehnikas aktivitātes Baltijas jūrā.
NATO patruļlidmašīnas pie Latvijas teritoriālo ūdeņu robežas regulāri fiksē Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas, tostarp iznīcinātājus “MIG” un “SU”, bumbvedējus, pretzemūdeņu lidmašīnas un transportlidmašīnas. Novēroti arī dažādi Krievijas kara kuģi un zemūdenes. Šogad Krievijas militārie kuģi Latvijas ekonomiskās zonas tuvumā konstatēti jau 97 reizes – tik, cik pērn visa gada laikā.
Šomēnes Krievijas aktivitātes pieaugušas un gaidāms vēl lielāks aktivitātes kāpums. Tagad Krievija sāk pārvietot ekipējumu, tehniku un karavīrus mācībām “Zapad”.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atzina, ka kopš “Zapad” mācībām 2013. gadā aktivitāte ir bijusi liela un kopumā aktivitātes ir glabājusies tādā līmenī, kāda ir bijusi visus šos trīs gadus.
Mācību intensitāte gar Latvijas robežu ir bijusi tik aktīva no 2014. gada, kad ir izstrādāta procedūra, kā mēs reaģējam un kā mēs saglabājam kaujas gatavību, norādīja Garisons.
Baltkrievija ir uzaicinājusi Baltijas valstis novērot mācības. Nupat Latvijas atašejs Maskavā saņēmis arī Krievijas ielūgumu.
Garisons pastāstīja, ka šo ielūgumu akceptēs un Latvija piedalīsies šo mācību novērošanā. “Bet mums joprojām ar nožēlu jāatzīmē, ka vairākas reizes, kad esam piedāvājuši noslēgt ar Krieviju papildu līgumu par papildu inspekcijām, Krievija ir noraidījuši šo priekšlikumu,” norādīja Garisons.
Viņš pauda, ka šādas inspekcijas dotu papildu iespēju novērst bažas un uzlabotu savstarpējo sapratni.
Militārie avoti norāda, ka Krievija un Baltkrievija Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) iesniegusi oficiālu ziņojumu, ka mācībās “Zapad” piedalīsies 12 900 militārpersonas. Taču faktiskais karavīru skaits, visticamāk, sasniegs 100 tūkstošus.
Arī iepriekšējos “Zapad” vingrinājumos bija norādīts daudz mazāks militārpersonu skaits nekā realitātē. Norādot mazāku skaitu, Maskava izvairās no pastiprinātām rietumvalstu inspekcijām mācību laikā, kā to nosaka starptautiski līgumi. Iepriekšējo “Zapad” mācību laikā tika izspēlēti Baltijas valstīm nedraudzīgi scenāriji.
NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts sacīja, ka “prese jau sāk sacerēt briesmu scenārijus, ka tik nesākas militārie konflikti”. “Es domāju, ka tas ir ļoti maz ticams,” viņš norādīja.
Protams, pieaugot militārajai aktivitātei, īpaši virs Baltijas jūras, gan jūrā, gan gaisā, pieaug dažādu incidentu risks, atzina Sārts. Bet viņš nedomā, ka būtu jāsāk uztraukties par kaut kādiem pastardienas scenārijiem.
Viņš skaidroja, ka Krievija mācības izmanto divos veidos – valsts iekšienē parādīt, cik Krievija ir varena un cik lielā mērā pašreizējā Krievijas vadība ir spējusi pacelt Krieviju no ceļiem un pīšļiem, savukārt uz Rietumiem būs komunikācija par to, ka Krievija ir varena, ka Krievijai nevajag stāties pretī, nevajag pretī runāt. Un tiks atgādināts, ka Krievija nav vainīga, ka šādas mācības notiek, to visu ir izprovocējuši Rietumi, kas izvietoja karavīrus Baltijas valstīs.
Lielākā daļa NATO valstu nosūtījušas savus karavīrus uz starptautiskajiem bataljoniem, kas izvietoti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Kā vairākkārt norādījuši NATO diplomātiskie un militārie pārstāvji, alianse ir gatava reaģēt uz jebkuru suverenitātes aizskārumu.
“Zapad” mācību laikā ASV divkāršos iznīcinātāju skaitu, kas veic NATO patrulēšanas misiju Lietuvā. Uz Igauniju papildus nosūtīta ASV gaisa spēku vienība – apmēram 150 karavīri. Lielvārdē izvietoti ASV kaujas helikopteri. NATO pastāvīgai kuģu grupai Baltijas jūrā pievienojies Kanādas flotes kuģis.
