Mūsdienās darbojas daudzi tiešsaistes pakalpojumi, ieskaitot meklētājus, piemēram, "Google", un sociālo tīklu vietnes, kā "Facebook" vai "Twitter", kas ieviesušas tā saukto personalizēto informācijas piedāvāšanu.

"Tas nozīmē, ka viņi skatās, ko lietotājs pašlaik meklē, ko lietotājs pašlaik lasa, un tad viņi mēģina piedāvāt tādu pašu informāciju," teica pētnieks.

"Viņi ar saviem algoritmiem izdara minējumus, kas ir šis cilvēks, kas viņam patīk, kas ir tās lietas, kas šo cilvēku varētu piesaistīt atgriezties šajā konkrētajā vietnē, lai viņam būtu interesanti."

Tādējādi, atverot, piemēram, savu profilu "Facebook", tur nav redzami visu draugu vai interesējošo tematisko lapu ieraksti, bet gan tiek izceltas tās lietas, kas konkrētās vietnes ieskatā lietotāju varētu interesēt.

"Tā informācijas vietne, kurā mēs atrodamies, tā ir tendēta apstiprināt to, ko domājam," skaidro pētnieks. "Tas ir tas komforts, kurā mēs varam dzīvot kaut kādā informācijas vidē, kas mūs neapšauba."

Dzīvojot šādā virtuālajā burbulī, cilvēkam nav jāsatraucas par saskaršanos ar pretējiem viedokļiem, lai gan saskarsme ar citādi domājošiem ir svarīga sabiedrības funkcionēšanā.

"Tas, kā sabiedrībai vajadzētu funkcionēt demokrātijā, ir – ka mums ir puslīdz kopēja izpratne par daudzām fundamentālām lietām. Bet, ja mēs dzīvojam šajās grupiņās, šajos mazajos burbulīšos, tad mums šāda lielā izpratne veidojas krietni grūtāk," teica Buholcs.

Pēc viņa teiktā, liels risks no dzīves "virtuālajā burbulī" ir tāds, ka sabiedrībā var nostiprināties viedokļu polarizācija. Proti, dzīvojot "virtuālajos burbuļos", izveidojas grupas, kam ļoti atšķiras viedokļi un kam ir arvien grūtāk saprasties.

No "virtuālā burbuļa" ir iespējams izkāpt, pārskatot mediju "diētu", sociālo mediju lietošanu. "Vienkārši parūpējaties par informācijas daudzveidību," iesaka Buholcs, piebilstot – izmantojamie mediji jāizvēlas rūpīgi, kritiski izvērtējot to saturu.