Saskaņā ar SKDS un LU veiktu pētījumu pēdējos piecos gados no 38% uz 33% sarucis no iedzīvotāju skaits, kas atbalsta leģionāru piemiņas dienas iekļaušanu oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā.
"Acīmredzami ir parādījies kaut kāds nogurums, apnikums no šīs ažiotāžas," teica Kaprāns, norādot – salīdzinot ar 2008.gadā veiktās aptaujas datiem, redzams, ka cilvēku atbalsts oficiāli atzīmēt leģionāru piemiņas dienu ir kļuvis vājāks.
"Es teiktu, ka tas ir tāds dabisks nogurums no ažiotāžas. Jo neviens datums bez mākslīgas ažiotāžas kāpināšanas nevar mūžīgi piesaistīt lielu cilvēku uzmanību," vērtēja pētnieks.
Pēc viņa teiktā, sabiedrības attieksme pret 16.martu un Otro pasaules karu mainās. "Kopumā redzam daudz lielāku iecietību," sacīja Kaprāns.
Daļa latviešu un krievvalodīgo arvien negatavojas atkāpties no savas pārliecības par to, kas notika Otrajā pasaules karā, un par to, kas bija latviešu leģionāri, bet vienlaikus būtiski ir pieaugusi iecietība pret pretējās puses uzskatiem par vēsturi.
LU pētnieks teica, ka to var redzēt iedzīvotāju attieksmē pret Lestenes memoriālu. "Labvēlīgā attieksme pret Lestenes memoriālu ir augusi vienlīdz gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū. Es teiktu, ka krievvalodīgo vidū straujāk," teica Kaprāns.