Rīta intervija

Laiks ziedonim laureāti nominācijās "Kedas" un "Zemi es mācos"

Rīta intervija

Socioloģijas doktore Baiba Bela par nodokļu reformu un sociālās nevienlīdzības mazināšanu

Intervija ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Mārtiņu Kaprānu

Pētnieks: Latvijas sabiedrībā pieaugusi savstarpējās līdzāspastāvēšanas apziņa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas sabiedrībā ir pieaugusi savstarpējās līdzāspastāvēšanas apziņa, ka Latvijā vēsturi dažādas sabiedrības daļas interpretē atšķirīgi. Un būtu iespējams atrast arī vienojošu valodu par Otrā pasaules kara beigu vēsturi – tā būtu ciešanu valoda, pieminot abās pusēs karojošos kā upurus, intervijā Latvijas Radio norāda Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Lai gan 8.maijs kā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena ir oficiāli ierakstīta kalendārā un valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus šajā dienā, taču no sabiedrības līdzdalības viedokļa tā neeksistē. Atsaucoties uz pētījumu, kas šogad veikts kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, Kaprāns stāsta, ka 8.maiju atzīmē maksimums 10% no Latvijas sabiedrības.

“Tas pastāv politiskās elites līmenī. Bez jebkādas kritikas. Vienkārši tā ir diena, kad politiskās elites pārstāvji piedalās oficiālos rituālos,” saka pētnieks. Ir arī atsevišķas pilsoniskas iniciatīvas.

Viņš skaidro, kāpēc šī piemiņas diena Latvijā nav iesakņojusies: “Pirmkārt, vēsturiski līdz pat 1995.gadam svinēja 9.maiju Latvijā. Un arī pēc tam bija daudzas konkurējošās dienas, ne vienmēr oficiālas: gan 16.marts, kas ir kļuvis par būtisku atskaites punktu, kā skatāmies uz Otro pasaules karu, gan 11.novembris, kas vēl nav izkopts un noslīpēts, bet kā visu Latvijas karavīru vai brīvības cīnītāju atceres diena.”

Lai gan bijuši centieni 8.maiju izveidot kā vienojošu dienu, taču Kaprāna ieskatā tas, visticamāk, nav iespējams vēsturisku apstākļu dēļ: “Pirmkārt, 8.maijs ir tās Eiropas [svētki], kas uzvarēja karā, nevis tās Eiropas, kas tika okupēta uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām. Tā bija otrreizēja okupācija no Padomju Savienības puses. Līdz ar to 8.maijs nevar būt kā Uzvaras diena Latvijai. Tāpēc ir problemātiski stāstīt par dienu, kur daļa no atbrīvotājiem vienlaikus kļūst arī par okupantiem.”

Tajā pašā laikā esot iespējams par šo datumu komunicēt kā par izlīguma dienu, kurā piemin Latvijas pilsoņus, kuri karojuši abās frontes pusēs.

Taču būtiski, ka Latvijas sabiedrībā kopumā ir pieaugusi savstarpējās līdzāspastāvēšanas apziņa, ka Latvijā vēsturi interpretē dažādi, lai gan ir valsts oficiālā nostāja. Pastāv arī dažādas tradīcijas un rituāli, tomēr vienojošā platforma varētu būt tas, ka karojošos dažādās frontēs abās sabiedrības daļās uztver kā upurus un kā upurus un varoņus kopā.

“Ciešanu valoda ir tā vienīgā valoda, kurā mēs varētu spēt sarunāties par it kā nesamierināmo vēstures epizodi,” saka Kaprāns.

“Pēdējos gados savstarpējā iecietība vienam pret otru ir nostiprinājusies, ja ne pieaugusi, parāda mūsu aptaujas. Katrā ziņā tā nav mazinājusies,” saka pētnieks.

Savukārt intervijā LTV “Rīta panorāmai” Kaprāns pastāstīja, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem nav pieaudzis to krievvalodīgo skaits, kas neatzītu Latvijas okupāciju un paustu, ka Latvija savulaik brīvprātīgi pievienojusies PSRS.

Tiesa, aizvien vairāk krievvalodīgo nevēlas atbildēt par savu nostāju šajā jautājumā, pēdējā aptaujā neatbildēja jau 37%. Kaprāns norādīja, ka mazinājusies pārliecība par Kremļa propagandas izplatīto nostāju, un tā varētu būt vilšanās Kremļa propagandistiem, kas uztur stāstu, ka Latvija brīvprātīgi pievienojās PSRS.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti