Viņi ir tiem no pētnieku grupas dalībniekiem, kas ir veikuši apjomīgu aptauju par aizbraucējiem. Pētījumā skatīts, vai emigranti pieļauj atgriezties, ar kādiem nosacījumiem, kāpēc viņi vispār aizbrauca no Latvijas, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar dzīvi ārpus Latvijas un reemigrāciju.
Aptauja ir veikta sociālajos tīklos un tajā piedalījās aptuveni 16 000 cilvēku.
Pētnieki saka, ka ir pārsteigti par lielo respondentu atsaucību. Lēsts, ka kopumā ārpus Latvijas dzīvo ap 350 000 Latvijas valstij piederīgo, no kuriem 250 000 ir aizbraukuši pēdējos 10 gados.
Secināts, ka 40% aptaujāto būtu gatavi atgriezties Latvijā pie noteiktiem apstākļiem. Šie apsvērumi parasti ir darbs un atalgojums. Tiesa, 30% respondentu pat neapsver iespēju braukt atpakaļ uz Latviju.
Vairāk šādu cilvēku ir starp tiem, kas ārzemēs dzīvo vairāk nekā 10 gadus un ir jau iedzīvojušies. Tāpat šiem cilvēkiem jau ir ģimene, kur dzīvesbiedrs ir ārzemnieks. Lielāku piederību mītnes zemei pauž tie, kas ārvalstīs dzīvo laukos vai mazpilsētās.
Mieriņa uzsver, ka aizbraucēju vidū ir ļoti zema uzticība Latvijas valdībai. Arī komunikācija starp diasporu un Latvijas politiķiem nav bijusi veiksmīga.
Tāpat aizbraucējus baida Latvijas nodokļu politika, kas, piemēram, bremzē emigrantu vēlmi dibināt savu uzņēmējdarbību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka citu valstu nodokļu politika, viņuprāt, esot daudz labāka.
Kaprāns šajā ziņā akcentēja sakarību - jo cilvēks ilgāk dzīvojis ārpus Latvijas, jo viņa attieksme pret Latviju ir pozitīvāka. Viņš uzsvēra, ka viena no labajām ziņām ir tā, ka aizbraucēji ļoti interesējas par notikumiem Latvijā un ir atvērti visam, kas notiek dzimtenē.
Mieriņa norādīja, ka pētījums apgāzis uzskatu, ka cilvēki uz ārzemēm brauc tikai darba dēļ. Ekonomiski apsvērumi ir galvenie - aptuveni divas trešdaļas aizbrauc, jo ārzemēs darba iespējas ir labākas. Tomēr daudzi aizbrauc arī mācību vai personīgo attiecību dēļ.
