Eiropas Komisijas (EK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2016. gada pētījumā par veselību Eiropā norādīts, ka mūsdienās vairumā dalībvalstu paredzamais mūža ilgums pārsniedz 80 gadus.
Taču ilgais mūžs ne vienmēr tiek nodzīvots ar labu veselību. Ir vairākas hroniskas slimības, no kurām ES cieš aptuveni 50 miljoni cilvēku,
un ik gadus no tām mirst vairāk nekā pusmiljons cilvēku darbspējīgā vecumā. Savukārt ES valstu ekonomikai tas katru gadu rada ap 115 miljardiem eiro zaudējumus, stāsta EK veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis:
''Eiropas Savienības dalībvalstis tērē tikai trīs procentus no sava veselības budžeta, lai veselības problēmas novērstu preventīvi. Tas ir nepieņemami, ar to nepietiek. Mums ir jācīnās ar nevienlīdzību veselības aprūpes kvalitātē, ir jāuzlabo primārās aprūpes pieejamība, vienlaikus veselības sistēmai ir jāpielāgojas sabiedrības novecošanai un valsts līdzekļu ierobežojumiem. Sabiedrības veselības jomā mums ir jāiedrošina dalībvalstis darīt vairāk, tam vajadzīga tikai politiskā griba un debates.''
Kā vieni no pazīstamākajiem hronisko kaišu riskiem nosaukti smēķēšana, alkohols un aptaukošanās. Visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, Vācija, Zviedrija, Īrija un Nīderlande.
Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro uz vienu iedzīvotāju, Latvija vidēji atvēlot 1030 eiro.
Arī OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurrija papildināja, ka nevienlīdzība veselības aprūpes jomā joprojām ir īpaši aktuāla ES:
''Protams, iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma pieaugums ir laba ziņa, taču nevienlīdzība veselības aprūpē turpina pastāvēt starp dalībvalstīm un pašu valstu iekšienē. Cilvēki Rietumeiropas valstīs dzīvo vidēji piecus gadus ilgāk nekā tie, kas mīt Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Savukārt valstu iekšienē iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni dzīvo līdz septiņiem gadiem ilgāk nekā ļaudis ar zemāku izglītības līmeni.
Šādi dati ir šokējoši. Uz profilaksi vērsta politika palīdzētu mainīt šo situāciju.''
Tāpat EK sadarbībā ar OECD līdz 2017. gada novembrim plāno izstrādāt visu 28 dalībvalstu veselības jomas aprakstus, kuros būs izceltas katrai valstij raksturīgās iezīmes un izaicinājumi.
