To intervijā Latvijas Radio programmai „Labrīt” sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis, kurš arī piedalījās pētījuma veikšanā.
Viņš uzsvēra, ka pētījumā, pieaicinot politologus, mediju ekspertus un citu jomu speciālistus, secināts, ka Krievijas mediju saturs nav vērsts uz sadarbību ar Latvijas valsti un saliedētības veicināšanu starp latviešiem un krievvalodīgajiem. Krievija cenšas iedvest domu, ka tā parūpēsies par saviem – krievu valodā runājošajiem – cilvēkiem. Tāpat Krievijas mediji nereti norāda, ka Latvija ir neizdevusies valsts, kurā ir daudz dažādu nebūšanu. Arī Latvijas integrācijas politika ne vienmēr ir bijusi sekmīga, taču Krievija šīs neveiksmes centusies izmantot.
Cepurītis atzina, ka Krievija ir aktīva savā publiskajā diplomātijā – tas ir, Krievija aktīvi komunicē ne tikai ar Latvijas diplomātiem, bet arī Latvijas sabiedrību, izmantojot nevalstiskās organizācijas, medijus un finansējot kultūras, kā arī cita veida pasākumus.
Pētnieks norādīja, ka Krievija savā retorikā manipulē ar Rietumos izmantotiem jēdzieniem. Tādējādi tā jauc prātus gan pētniekiem un medijiem, gan pārējai sabiedrībai.
Daļēji līdzīgu taktiku Krievija izmantoja arī Austrumukrainā. Pilienu pa pilienam tā ir radījusi sev lojālus iedzīvotājus Ukrainā, tādējādi radot pamatu nestabilitātei.
Gan Cepurītis, gan Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors LTV raidījumā „Rīta Panorāma” sacīja, ka - ja Krievija censtos veidot labas attiecības ar Latvijas valsti un tās sabiedrību, tā uzrunātu visu Latvijas sabiedrību. Kudors akcentēja, ka būtu jāpārvērtē atsevišķu nevalstisko organizāciju darbība, kuru finansējums ir neskaidrs, taču pieļaujams, ka avoti ir Krievijā. Kā piemēru viņš minēja Latvijas Cilvēktiesību komiteju, kas vairāk nodarbojas nevis ar cilvēktiesību aizstāvēšanu, bet Latvijas diskreditēšanu ārpus Latvijas.
